Kāpēc uzņēmumi vilcinās ieviest MI risinājumus, un kāpēc ir pieejams tik daudz risinājumu, kas vēl arvien nevar apmierināt uzņēmumu vajadzības?

Lai arī mākslīgā intelekta potenciāls biznesā ir skaidrs, daļa organizāciju līdz šim ir apzināti atlikušas tā ieviešanu. Iemesls ir vienkāršs: daudzi no pašlaik pieejamiem MI risinājumiem ir veidoti, izmantojot ārējos valodas modeļus, no kuriem lielākā daļa ir izstrādāti ASV. Tas nozīmē, ka līdz ar funkcionalitātes iegūšanu organizācijas zināmā mērā arī atsakās no kontroles pār saviem datiem. Taču situācija mainās — pašlaik jau ir pieejami tādi tehnoloģiski risinājumi, kas savieno to, kas līdz šim šķita nesavienojams: inovācijas un pilnīgu kontroli pār datiem.

Ārējie MI risinājumi neatbilst uzņēmumu drošības prasībām

“Var šķist, ka tirgū ir daudz MI risinājumu — atliek tikai izvēlēties kādu no tiem un sākt to lietot. Tomēr galvenais jautājums, kas satrauc uzņēmumus, nav gluži funkcionalitāte. Daudzi no šiem risinājumiem ir veidoti, par pamatu izmantojot citus modeļus, kas darbojas un glabā datus ārpus organizācijas.

Tas nozīmē, ka organizācija būtībā daļu datu apstrādes nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, bieži vien zaudējot pilnīgu kontroli pār to, kur šie dati nonāk un kā tie tiek izmantoti. Tieši tāpēc daudzi uzņēmumi ir apzināti atlikuši MI risinājumu ieviešanu, lai gan izprot to vērtību, — vienkārši trūkst iespējas tos pilnībā kontrolēt,” komentē valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde IT vadītāja Renata Špukiene (Renata Špukienė).

Šo situāciju apstiprina arī BTA Insurance valdes loceklis Ģedimins Radavičius (Gediminas Radavičius):

“Mēs jau sen apzināmies mākslīgā intelekta potenciālu, taču praksē viss atduras pret ļoti konkrētiem jautājumiem: kur tiek glabāti dati, kas tiem var piekļūt un kā tiek nodrošināta atbilstība. Strādājot ar klientu datiem, nevar atļauties izmantot risinājumus, ko paši pilnībā nekontrolējam.

Ilgu laiku situācija bija vienkārša: mēs redzējām risinājuma vērtību, bet nevarējām to ieviest, jo nebija tehnoloģiskā pamata, kas atbilstu mūsu drošības prasībām,” viņš stāsta.

Riski nākotnē var rasties arī ASV politikas dēļ

Špukiene piebilst, ka drošība ir tikai viens no satraukumiem, taču pastāv arī bažas par atkarību no ārējiem faktoriem:

“Viens jautājums ir, kur dati nonāk, bet cits — ja mēs pārvaldām savu organizāciju, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, kas būvēti, piemēram, balstoties ASV lielajos valodas modeļos, mēs esam atkarīgi no ASV lēmumiem. Piemēram, ja ASV prezidents nolemtu pārtraukt visu Eiropas valstu piekļuvi ASV DI, visi mūsu rīki pārstātu darboties. Ja tie ir sistemātiski ieviesti uzņēmos, to darbība tiek apturēta, jo MI aģenti Eiropā vairs nav izmantojami.

Līdzīgi piemēri jau ir bijuši. Atcerēsimies Ķīnas gadījumu: kad ASV aizliedza Google un Apple lietotņu veikalu izmantošanu Ķīnā ražotos tālruņos, Ķīnas viedtālruņi palika bez visām būtiskajām lietotnēm un cilvēki Lietuvā nevarēja lejupielādēt, piemēram, Lietuvā strādājošas bankas lietotni. Politiskie lēmumi ASV ietekmēja mūs šeit, Lietuvā, jo mēs izmantojām ārējo aprīkojumu. Tieši tas pats var notikt ar mākslīgo intelektu,” saka Renata Špukiene.

Lokāli izvietots MI risinājums

Pēc Špukienes teiktā, organizācijām vairs nav jāizvēlas starp drošību un mākslīgā intelekta izmantošanu.

“Mūsdienās abus šos aspektus var ērti apvienot. Galvenā atšķirība — lielais valodas modelis, kurā balstīts mākslīgā intelekta rīks, paliek organizācijas pārziņā. Tas darbojas vai nu lokālajos serveros, vai uzticamā Eiropas infrastruktūrā. Šajā gadījumā dati netiek izplatīti ārpus organizācijas — organizācijai vienmēr ir kontrole pār tiem.

Tas pilnībā maina situāciju: mākslīgais intelekts vairs nav ārējs rīks, bet kļūst par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu, ko var integrēt tāpat kā jebkuru citu IT sistēmu.

Turklāt tas attiecas arī uz kvalitātes jautājumiem. Modeli var pielāgot konkrētam uzņēmumam, tajā izmantotajai terminoloģijai, valodas lietojumam un unikālajām īpašībām. Tas ir īpaši svarīgi mazākos tirgos, kur globālie modeļi bieži vien nav pietiekami precīzi,” viņa skaidro.

No apguves līdz radīšanai

Pēc Špukienes teiktā, bizness pašlaik ieiet jaunā — mākslīgā intelekta — fāzē.

“Līdz šim lielākajā daļā risinājumu uzmanības centrā ir bijis lietojums — kā izmantot esošos rīkus. Taču tagad mēs runājam par citu līmeni — tādu, kurā organizācijas vēlas iegūt tehnoloģisku pamatu, kurā tās var balstīt savus risinājumus.

Tas nozīmē ne tikai lielāku kontroli, bet arī lielāku elastību. Organizācija pati var izlemt, kā integrēt MI risinājumus, kurus procesus automatizēt un kā tālāk šos risinājumus attīstīt. Ar laiku tas kļūst ne tikai par efektivitātes, bet arī par konkurences priekšrocību,” viņa saka.

Pēc Tilde IT vadītājas domām, tieši šis pavērsiens noteiks, kā mākslīgais intelekts tiks izmantots turpmākajos gados: “Pašiem sava tehnoloģiskā infrastruktūra šodien nozīmē ne tikai drošību, bet arī izaugsmes iespējas. Uzņēmumi, kas to sapratīs ātrāk, varēs izmantot mākslīgo intelektu gan procesu optimizēšanai, gan arī pievienotās vērtības radīšanai saviem klientiem.”