Mākslīgais intelekts gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldes jomā tiek izmantots arvien biežāk, taču tas arī rada jaunu, bieži vien pārāk zemu novērtētu risku — tiek zaudēta kontrole pār organizācijas datiem. Lielākā daļa mūsdienās izmantoto MI risinājumu darbojas ārpus Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka pat ikdienas darba uzdevumu veikšana var radīt nopietnas sekas. Tomēr, kā atzīst uzņēmuma Tilde IT vadītāja Renata Špukiene,tā nav neatrisināma problēma — jau pašlaik ir pieejamas tehnoloģiskas iespējas, lai pat tādas iestādes, kas strādā ar īpaši sensitīviem datiem, varētu izmantot mākslīgo intelektu pavisam droši.
Dati bieži tiek izplatīti ārpus organizācijas, nevienam par to pat nenojaušot
Publiskajā sektorā MI rīki bieži vien tiek nevis stratēģiski ieviesti, bet gan izmantoti kā asistenti, veicot ikdienas uzdevumus. R. Špukienė uzskata, ka tieši tajā slēpjas lielākais risks.
“Darbinieki, cenšoties strādāt ātrāk un efektīvāk, sāk izmantot publiski pieejamus mākslīgā intelekta rīkus — bieži vien bez skaidrām vadlīnijām par to, kas ir atļauts un kas ne. Var šķist, ka dokumenta fragmenta augšupielāde vai lūgums sagatavot vēstuli vai kopsavilkumu ir pilnīgi nekaitīga darbība. Tomēr patiesībā tas nozīmē, ka organizācijas iekšējā informācija tiek pārsūtīta uz ārējiem serveriem, kas bieži atrodas ārpus Eiropas Savienības. Šajā brīdī organizācija būtībā zaudē kontroli: tā vairs nezina, kur dati tiek glabāti, kas var tiem piekļūt vai kā tie varētu tikt izmantoti nākotnē,” norāda R. Špukiene.
Viņasprāt,problēma ir vēl lielāka, jo šādas darbības bieži vien nav redzamas un netiek kontrolētas organizācijas līmenī.
“Šīs darbības tiek veiktas klusi, un tas rada nopietnu risku. Nav vienotas, oficiāli ieviestas sistēmas, bet tikai atsevišķu darbinieku pieņemti lēmumi. Viens cilvēks kaut ko izmēģina, cits redz, ka tas darbojas, un pamazām veidojas prakse, kas patiesībā rada ļoti nopietnus draudus drošībai. Tas īpaši attiecas uz valsts iestādēm, kur notiek darbs ar personas datiem, finanšu informāciju vai pat nacionālās drošības jautājumiem; šāda pelēkā zona ir ārkārtīgi bīstama,” viņa uzsver.
Risks kļūst par nacionālās drošības jautājumu
Giedrjus Karausks, uzņēmuma Tilde IT tehnoloģiju nodaļas vadītājs, pauž līdzīgu viedokli. Ir svarīgi saprast, ka šī problēma nav tikai tehnoloģiska — tai ir arī plašāks stratēģiskais konteksts.
“Bieži tiek uzskatīts, ka tas ir jautājums, kas jārisina IT speciālistiem vai kiberdrošības ekspertiem, taču patiesībā tā ir daudz plašāka tēma — runa ir par datu suverenitāti. Ja organizācijai nav kontroles pār to, kur atrodas tās dati un kas ar tiem notiek, zināmā mērā tā zaudē arī kontroli pār savu darbu. Valsts pārvaldes jomā tas ietekmē ne tikai iekšējos procesus, bet arī uzticēšanos valsts iestāžu darbam,” norāda G. Karausks.
Viņš izmanto konkrētu piemēru, lai labāk izskaidrotu riska apmērus.
“Iedomāsimies situāciju: darbinieks, kas strādā ar sensitīvu informāciju, piemēram, no Aizsardzības ministrijas vai tiesību aizsardzības iestādes, izmanto ārēju MI rīku, lai ātrāk apstrādātu tekstu vai sagatavotu atbildi. Ja tekstā ir sensitīva informācija, tā, iespējams, tiek apstrādāta un saglabāta ārpus organizācijas. Šādā gadījumā mēs vairs nerunājam par teorētisku risku, bet gan par ļoti konkrētiem draudiem, jo organizācijai vairs nav nekādas reālas iespējas kontrolēt, kas ar šiem datiem notiks tālāk,” viņš saka.
G. Karausks uzsver vēl vienu problēmu, kas saistīta ar to, ka lielākā daļa no šiem rīkiem ir “bezmaksas”.
“Ir svarīgi saprast būtisku niansi — ja jūs izmantojat bezmaksas produktu, jūs tāpat par to maksājat, tikai naudas vietā jūs dodat tam savus datus. Ievadītā informācija var tikt izmantota modeļa uzlabošanai vai citiem mērķiem, un organizācijām bieži vien nav pilnīgas izpratnes par to, kas notiek tālāk. Uzņēmumiem tas ir nopietns izaicinājums, savukārt valsts iestādēm — kritisks drošības risks,” viņš uzsver.
Risinājums — organizācijā lokāli izvietoti MI rīki
“Lielākā kļūda ir domāt, ka mums jāizvēlas starp novatoriskiem risinājumiem un drošību. Patiesībā mūsdienās abus šos aspektus var ērti apvienot. Galvenā atšķirība — mākslīgais intelekts nedarbojas kaut kur ārpus organizācijas, bet gan tās lokālajos serveros vai uzticamā infrastruktūrā, kas izvietota Eiropas teritorijā. Šādā gadījumā visi dati paliek organizācijas pārziņā; tie netiek nekur pārvietoti, un mēs varam droši izmantot MI pat darbā ar sensitīvu informāciju,” skaidro R. Špukiene.
Tieši šis princips tiek īstenots uzņēmuma Tilde izstrādātajā lielajā valodas modelī TildeOpen.
“Tas ir vispārēja lietojuma modelis, kas pielāgots Eiropas valodām, tostarp lietuviešu valodai, un to var izvietot organizācijas lokālajā infrastruktūrā un izmantot dažādu risinājumu pamatā. Praksē tas nozīmē, ka iestādes var izveidot iekšējos MI asistentus, automatizēt dokumentu apstrādi, analizēt datus vai pārvaldīt komunikāciju, neraizējoties par datu noplūdi. Īpaši svarīgi tas ir tādām organizācijām, kas līdz šim būtībā nav varējušas izmantot MI drošības apsvērumu dēļ,” saka R. Špukiene.
Viņasprāt,Lietuva šajā jomā ir spērusi nozīmīgu soli.
“Mums jau ir savs lielais valodas modelis. Tas nozīmē, ka Lietuvā var ne tikai izmantot, bet arī radīt mākslīgo intelektu. Tātad jautājums nav tehnisks, bet drīzāk stratēģisks: vai mēs izmantosim šo iespēju? Mūsu izvēle parādīs, vai esam tikai globālo risinājumu patērētāji vai arī varam kļūt par to radītājiem un vairot savas valsts konkurētspēju,” spriež R. Špukiene.
Vai vēlaties ieviest MI arī savā organizācijā?
Tildes jaunumi
