Mākslīgais intelekts strauji attīstās gan uzņēmējdarbībā, gan publiskajā sektorā, bet tas rada arī jaunu, bieži vien pārāk zemu novērtētu risku – datu kontroles zudumu. Lielākā daļa mūsdienās izmantoto MI risinājumu darbojas ārpus Eiropas Savienības, kas nozīmē, ka pat ikdienas darbinieku darbībām var būt nopietnas sekas. Tomēr, kā norāda Tildes IT vadītāja Renata Špukienė, šī situācija nav strupceļš — jau pastāv tehnoloģisks risinājums, kas ļauj pat visjutīgākajām iestādēm droši izmantot mākslīgo intelektu.
Dati bieži tiek izplatīti ārpus organizācijas, nevienam par to pat nenojaušot
Publiskajā sektorā AI rīki bieži vien nešķiet stratēģisks lēmums, bet gan ikdienas darbs “palīgi”. Tieši šeit R. Špukienė apgalvo, ka vislielākais risks pastāv.
“Darbinieki, cenšoties strādāt ātrāk un efektīvāk, sāk izmantot publiski pieejamus mākslīgā intelekta rīkus — bieži vien bez skaidrām vadlīnijām par to, kas ir un kas nav atļauts. Var šķist, ka dokumenta fragmenta augšupielāde vai lūgums sastādīt vēstuli vai kopsavilkumu ir pilnīgi nekaitīga darbība. Tomēr patiesībā tas nozīmē, ka organizācijas iekšējā informācija tiek pārsūtīta uz ārējiem serveriem, kas bieži vien atrodas ārpus Eiropas Savienības. Šajā brīdī organizācija būtībā zaudē kontroli: tā vairs nezina, kur dati tiek glabāti, kas tiem var piekļūt vai kā tos varētu izmantot nākotnē,” norāda R. Špukienė.
Viņasprāt, problēma ir vēl lielāka, jo šādas darbības bieži vien nav redzamas vai kontrolētas organizācijas līmenī.
«Vislielākais risks ir tas, ka tas notiek klusi — nevis ar oficiāli ieviestām sistēmām, bet gan ar individuālu darbinieku lēmumu palīdzību. Viens cilvēks kaut ko izmēģina, otrs redz, ka tas darbojas, un pamazām rodas prakse, kas faktiski rada nopietnas bažas par drošību. Tas jo īpaši attiecas uz publisko sektoru, kurā apstrādā personas datus, finanšu informāciju vai pat valsts drošības jautājumus; šāda pelēkā zona ir ārkārtīgi bīstama,” viņa uzsver.
Risks kļūst par nacionālās drošības jautājumu
Tildes IT tehnoloģiju nodaļas vadītājs Giedrius Karauskas šo noskaņojumu atkārto, norādot, ka ir svarīgi saprast, ka šī problēma nav tikai tehnoloģiska, bet tai ir arī plašāks stratēģisks konteksts.
«bieži tiek uzskatīts, ka tas ir IT speciālistu vai kiberdrošības ekspertu jautājums, bet patiesībā mēs runājam par daudz plašāku jautājumu — datu suverenitāti. Ja organizācijai nav kontroles pār to, kur atrodas tās dati un kas ar to notiek, tā zaudē kontroli pār savām darbībām. Sabiedriskajā sektorā tas nozīmē ne tikai iekšējos procesus, bet arī uzticēšanos valstij,» norāda G. Karauskas.
Viņš izmanto konkrētu piemēru, lai labāk izskaidrotu riska apmērus.
“Iedomāsimies situāciju, kad darbinieks, kas apstrādā sensitīvu informāciju, piemēram, no Aizsardzības ministrijas vai tiesībaizsardzības iestādes, izmanto ārēju MI rīku, lai ātrāk apstrādātu tekstu vai sagatavotu atbildi. Ja tekstā ir sensitīva informācija, to var apstrādāt un uzglabāt ārpus organizācijas. Šajā gadījumā mēs vairs nerunājam par teorētisko risku, bet gan par ļoti konkrētu apdraudējumu, jo organizācijai vairs nav reālas iespējas kontrolēt, kas ar šiem datiem notiks tālāk,” viņš saka.
G. Karauskas uzsver papildu problēmu, kas saistīta ar to, ka lielākā daļa šo rīku ir “bezmaksas”.
“Ir svarīgi ļoti skaidri saprast, ka, ja par produktu nemaksājat ar naudu, jūs bieži maksājat ar saviem datiem. Ievadīto informāciju var izmantot modeļu uzlabošanai vai citiem mērķiem, un organizācijām bieži vien trūkst pilnīgas pārredzamības par to, kā tas tiek darīts. Uzņēmumiem tas jau ir izaicinājums, bet publiskajam sektoram – kritisks risks,” viņš uzsver.
Risinājums – MI, kas paliek organizācijā
“Lielākā kļūda ir domāt, ka mums jāizvēlas starp inovāciju un drošību. Patiesībā mūsdienu tehnoloģija ļauj izmantot abus. Galvenā atšķirība rodas, ja mākslīgais intelekts nedarbojas ārpus organizācijas, bet gan tajā – tā serveros vai uzticamā Eiropas infrastruktūrā. Šādā gadījumā visi dati paliek organizācijas kontrolē; tie nekur neiet, un mēs varam droši izmantot AI pat ar sensitīvu informāciju,” skaidro Renata Špukienė.
Tieši šo principu īsteno Tildeopen lielas valodas modelis izstrādāja Tilde.
“Tas ir Eiropas valodām, tostarp lietuviešu valodai, pielāgots pamatmodelis, ko var ieviest organizācijā un izmantot kā pamatu dažādiem risinājumiem. Praksē tas nozīmē, ka iestādes var izveidot iekšējos AI asistentus, automatizēt dokumentu apstrādi, analizēt datus vai pārvaldīt saziņu — tas viss notiek, nebaidoties no datu noplūdes. Tas ir īpaši svarīgi organizācijām, kuras līdz šim būtībā nav spējušas izmantot mākslīgo intelektu drošības prasību dēļ,” saka R. Špukienė.
Viņasprāt, Lietuva šajā ziņā ir spērusi nozīmīgu soli.
«Mums jau ir savs lielais valodas modelis, kas ļauj Lietuvā ne tikai izmantot, bet arī radīt mākslīgo intelektu. Jautājums tagad nav tehnisks, bet stratēģisks: vai mēs izmantosim šo iespēju? Tas noteiks, vai mēs būsim tikai globālo risinājumu patērētāji vai kļūsim par to radītājiem un palielināsim valsts konkurētspēju,” secina R. Špukienė.
Vai vēlaties ieviest AI savā organizācijā?
Sazinieties ar mums jau šodien un Uzziniet, kā mūsu risinājumi var uzlabot jūsu darbplūsmu
Tildes jaunumi
