Uzņēmuma “Tilde” un bijušā ministra saruna: kādi politikas un valsts pārvaldes aspekti kavē mākslīgā intelekta integrāciju?  

Virsraksta attēls ar Giedrius un Vytautas

“NBA spēlētājam Lebronam Džeimsam (LeBron James) ir bijis visvairāk netrāpītu metienu. Taču viņš ir ieguvis arī visvairāk punktu. Ja nekad nemēģinām, mēs nekad negūstam panākumus. Tas pats attiecas uz mākslīgo intelektu: nebaidieties mēģināt un kļūdīties. Šobrīd valsts sektorā strādājošie baidās pieļaut kļūdas; to pārvalda nepilnīga valsts sistēma, kas nemotivē darbiniekus sasniegt vairāk un tikai piekodina nekļūdīties. Līdz ar to mākslīgā intelekta ieviešanas temps ir diezgan lēns,” uz jautājumu par situāciju saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu Lietuvas valsts sektora iestādēs atbild bijušais sociālās aizsardzības un darba lietu ministrs un mākslīgā intelekta entuziasts Vītauts Šilinsks (Vytautas Šilinskas).  

Ar viņu valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” tehnoloģiju nodaļas vadītājs Ģiedrus Karausks (Giedrius Karauskas) sarunājās par to, kāpēc mēs neesam ES digitalizācijas pirmajās rindās, kādas ir valsts sektora lielākās neveiksmes un kas ES politikas slēgtajās aprindās tiek apspriests saistībā ar mākslīgo intelektu.  

ĢIEDRUS KARAUSKS, “Tilde”: Saskaņā ar valdības 2024. gada mākslīgā intelekta gatavības indeksuLietuva ieņem 35. vietu starp 188 valstīm attiecībā uz tās gatavību integrēt mākslīgo intelektu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Lai gan redzam izrāvienu, mēs joprojām neatrodamies pirmajās rindās. Kas, pēc Jūsu domām, mūs kavē? 

VĪTAUTS ŠILINSKS: Valsts sektorā galvenā problēma ir novecošana un nemotivēta pārvaldība. Pēc valsts neatkarības atgūšanas uzņēmējdarbība ātri pārkārtojās un pielāgojās rietumu kultūrai, jo citādi tā vairs neeksistētu, savukārt valsts sektorā vadības principi saglabājās nemainīgi. Tie ir ļoti vienkārši: uzņemties riskus un mēģināt ieviest jauninājumus uzņēmējdarbībā ir tā vērts, jo tad, ja gūsi panākumus, nopelnīsi prēmiju, bet, ja ne, tas nekas. Cilvēki nebaidās kļūdīties. Valsts iestādēs cilvēki baidās kļūdīties, jo to pārvaldības pamatā ir izpildes, kontroles un atbildības principi – atbildība nozīmē atbildēt par pieļautajām kļūdām. Nav motivācijas un pamudinājuma darīt labus darbus – tevi tikai soda par kļūdām. Ja tevi motivē tikai sods un negatīvi stimuli, tu izvēlies drošāko ceļu. Šī problēma attiecas ne tikai uz Lietuvu, bet arī citām valstīm. Valsts sektors izvēlas pārbaudītas un uzticamas metodes, kas ir efektīvas citās jomās. Manu pilnvaru termiņā centos to mainīt, lai radītu cilvēkiem drošības sajūtu, lai viņi zinātu, ka par kļūdām netiks sodīti, bet tiks atalgoti par papildu pūlēm. Izvēloties drošāko jaunievedumu ieviešanas veidu, tiek radīts nepārvarams šķērslis: jaunievedumi paši par sevi nozīmē risku, un valsts sektorā nav motivācijas uzņemties risku, ir tikai bailes kļūdīties. Ja vēlamies ieviest būtisku digitalizāciju, mums pašos pamatos ir jāmaina valsts sektora pārvaldības modelis un kultūra, jāmudina cilvēkus darīt vairāk un jāmotivē viņi, lai viņi nebaidītos no soda un draudiem par kļūdīšanos.  

ĢIEDRUS: Daudzi joprojām baidās, ka mākslīgais intelekts atņems viņiem darbu. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) lēš, ka mākslīgā intelekta un saistīto tehnoloģiju izrāviens var ietekmēt līdz pat 25% no pasaules darba tirgus. Kāds ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā? Ko Jūs esat dzirdējis no valsts amatpersonām un vadošajiem darbiniekiem? 

VĪTAUTS: Pirmkārt, lai paātrinātu jaunievedumu ieviešanu un instrumentu izstrādi, ir jāpaskaidro, ka mākslīgais intelekts nav risinājums cilvēku aizstāšanai, bet gan instruments, kā viņiem palīdzēt. Ja vadītājs saka, ka ieviesīsim mākslīgo intelektu un tad atlaidīsim pusi komandas, viņš nekad negūs darbinieku atbalstu, bet, ja vadītājs saka, ka ieviesīsim mākslīgo intelektu, lai samazinātu nogurdinoša un monotona darba daļu, un saglabāsim algas nemainīgas, viņš var gūt milzīgu atbalstu. Otrkārt, nav jābaidās, ka atsevišķi darbi izzudīs. Atcerieties neseno Lietuvas vēsturi: atjaunojot neatkarību, lauksaimniecībā strādāja vairāk nekā 20% cilvēku. Tagad tajā ir nodarbināti aptuveni 5%. Cik darba vietu tika zaudēts lauksaimniecības nozarē? Daudz, bet tas nav slikti, un nevienam to netrūkst. Gluži pretēji – tas ir progress. Pašlaik šie cilvēki dara citus, vieglākus un patīkamākus darbus. Mērķis ir samazināt šādu darba vietu skaitu, un patiešām ir iespējami uzlabojumi, jo, piemēram, ASV lauksaimniecības nozarē ir nodarbināts tikai 1% darbaspēka, bet Francijā – 2–3%. Mūsdienās lielākais darba devējs ir rūpniecības nozare, kur mums patiešām ir iespējas uzlabot efektivitāti un produktivitāti, un to var viegli panākt ar mākslīgā intelekta un automatizētu risinājumu palīdzību. Ja mums nākotnē izdotos samazināt darāmo darbu skaitu, vienlaikus saglabājot vai palielinot produktivitāti, mums vienkārši būtu mazāk jāstrādā. Mēs varētu veltīt vairāk laika sev, ģimenei un draugiem. Tas ir aktīvi jāveicina.

ĢIEDRUS: Kāda ir Eiropas attieksme jautājumā par darba zaudēšanu mākslīgā intelekta dēļ? Vai arī tur pastāv šādas bailes?  

VĪTAUTS: Pirms trim gadiem gandrīz visi sociālās aizsardzības un darba lietu ministri Eiropadomē runāja tikai par mākslīgā intelekta riskiem, nevis iespējām. Kopumā doma bija tāda, ka mākslīgajam intelektam ir jābūt taisnīgam pret visiem, ka mākslīgais intelekts nedrīkst atņemt cilvēkiem darbu un ka mums nevajadzētu riskēt. Tad es mēģināju runāt viņu valodā un teicu, ka tad, ja mēs uzņemtos risku un nespētu integrēt mākslīgo intelektu, mēs atpaliktu, šie darbi izzustu pavisam un netiktu aizstāti ar alternatīvām. Piemēram, ja mēs neieviesīsim mākslīgo intelektu un nepalielināsim produktivitāti ar automatizētu risinājumu palīdzību, autobūves nozare Eiropā vairs nepastāvēs, bet drīz to pārņems ķīnieši, kas automobiļus varēs saražot ātrāk, lētāk un efektīvāk. Ja mēs neieviesīsim jaunievedumus, to izdarīs viņi. Bet situācija ir mainījusies. Citā sanāksmē pagājušajā gadā bija pavisam citas vēsmas, un ministri jau ir izteikušies, ka mums ir jāievieš jaunievedumi un jāpalīdz uzņēmējdarbībai ātrāk pārveidoties. Tikai vienā pilnvaru termiņā, četru gadu laikā, vispārējā vienošanās nepieņemt sasteigtus lēmumus ir mainījusies uz vajadzību rīkoties ātri. Sabiedrībā tas nav tik acīmredzami, bet privātās politiķu diskusijās mākslīgā intelekta ieviešana ir ļoti svarīgs jautājums.  

ĢIEDRUS: Daudz tiek diskutēts arī par ES Mākslīgā intelekta aktu,un tiek minēts, ka tas samazinās mūsu spēju ātri integrēt un pilnībā izmantot mākslīgā intelekta potenciālu, lai palielinātu Lietuvas produktivitāti un progresu valsts mērogā. Tas ir īpaši redzams, salīdzinot Eiropu ar ASV, kur uzņēmumiem ir atļauts daudz vairāk eksperimentēt ar jaunievedumiem. Ko Jūs domājat par šo regulu?  

VĪTAUTS: Ir kāds joks, kas būtībā atbilst patiesībai: kamēr ASV ievieš jaunievedumus, Eiropa regulē. Tā ir reāla problēma, un situācija vēl vairāk pasliktinājās, kad Apvienotā Karaliste izstājās no ES – tas bija sava veida pretspēks, jo tā vienmēr atbalstīja mazāku regulējumu. ES un ASV ir divas ļoti atšķirīgas juridiskās tradīcijas: anglosakšu un mūsu, Vācijas, modelis. ASV vispirms rīkojas un pēc tam novērš nepilnības, savukārt mēs vispirms veidojam noteikumus un cenšamies rīkoties droši. Līdz ar to veids, kā jaunievedumi tiek ieviesti ASV, ir daudz vienkāršāks un mazāk apgrūtinošs. Mēs sniedzam juristiem vērtējumu, kā izmantot un ieviest jaunievedumus, un, lai gan pats esmu jurists, es zinu, ka viņi to dara, pilnībā neizprotot tehnoloģijas. Gan Lietuvā, gan Eiropā juristiem tiek piešķirta pārāk liela vara – jurista teiktais ir svēts. Bet tā nav; lēmumi jāpieņem uzņēmumiem un sabiedrībai. Politiķi, kas strādā šajā kontekstā, pārzina ne tikai dokumentus vai tiesību normas – viņi zina arī kontekstu. Turklāt valsts sektora juristi saglabā nostāju, ka tas, kas nav uzrakstīts, ir aizliegts. Privātajā sektorā ir pilnīgi pretējs noteikums: ja kaut kas nav uzrakstīts, tas ir atļauts. Es vairākkārt esmu skaidrojis šo atšķirību valsts sektora juristiem, bet tieši šī iemesla dēļ ir grūti sekmīgi komunicēt, un procesu virzība nenotiek pietiekami ātri. 

ĢIEDRUS: Labi, runāsim par datiem, jo tas ir galvenais arguments mākslīgā intelekta ieviešanai. Visā pasaulē jau tiek apspriests, ka dati ir izsmelti un viss jau ir izmantots, bet man šķiet, ka Lietuvā vēl ir dati, kas tiek glabāti nepareizajās vietās. Lai gan dati tiek nodrošināti, process ir lēns un dažkārt neefektīvs, lai datus izmantotu mākslīgā intelekta risinājumiem. Vai, pēc Jūsu domām, ir reāli, ka Lietuvā varētu būt vismaz 90%atvērto datu, kas palīdzētu procesos integrēt mākslīgo intelektu un palielināt gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko organizāciju efektivitāti? 

VĪTAUTS: Tas ir reāli, bet nav skaidrs, cik drīz tas tiks paveikts. Ir liela iekšējā pretestība, un ir daudz nepamatotu baiļu saistībā ar VDAR; savu pilnvaru laikā daudzkārt esmu pret to cīnījies. Šeit atkal saskaramies ar valsts sektora pārvaldības vājajām pusēm – cilvēkus nemudina darīt vairāk, un viņi baidās kļūdīties. Viņi baidās no VDAR, tāpēc uzreiz pārtrauc darbu, ja redz kaut ko saistībā ar datiem, jo var rasties kļūdas un iespējama nopietna atbildība. Bet tas lēnām mainās, un mums ir ļoti labi piemēri. Valsts datu aģentūra cenšas pārliecināt citas iestādes nodot datus mūsu tā dēvētajiem datu ezeriem; tai ir ļoti spēcīgi analītiķi, tā rada savus stimulus un sniedz palīdzību, kas valsts sektorā vēl nav pieredzēts. Protams, joprojām ir iesakņojusies vēlme izvēlēties drošāku ceļu; liela daļa juristu neļauj datus izmantot praksē, taču šajā pilnvaru termiņā ir panākts ļoti būtisks izrāviens. Es ticu, ka šis darbs tiks turpināts, jo ir spēcīga vadība un laba organizatoriskā kultūra.  

ĢIEDRUS: Valsts datu aģentūra tiešām strādā labi, un tai ir spēcīga tehnoloģiskā bāze, kas ļauj ātrāk, efektīvāk un lētāk izstrādāt jaunus risinājumus, jo viens pakalpojums tiek izstrādāts uz cita pamata. Kādi vēl ir labi piemēri, vai ir kas tāds, ko nepamanām? 

VĪTAUTS: Mani patīkami pārsteidza Nodarbinātības dienesta lēmums izmantot mākslīgo intelektu, lai novērtētu cilvēku nodarbinātības iespējas. Mākslīgais intelekts šķiro kandidātus – kuriem ir nepieciešama lielāka speciālistu iesaiste un kuriem to gandrīz nevajag, jo viņi ir augsti kvalificēti, tādējādi samazinot pakalpojumu sniedzēju darba slodzi. Šī darba slodze patiesībā ir milzīga – vienam pakalpojumu sniedzējam ir vairāki simti darba meklētāju. Labs piemērs ir Darba inspekcija: tā automatizē datu apkopošanu no publiskiem avotiem, analizējot potenciāli nelikumīgu darbu un izvērtējot riskus. Ir redzams, ka sarunbotus izmanto arvien vairāk valsts iestāžu, kas tieši strādā ar klientiem: mākslīgais intelekts palīdz efektīvāk apkalpot vairāk klientu, un rezultāti tiešām ir ļoti labi. Tas ļauj cilvēkiem saņemt ieteikumus viņiem ērtā laikā, piemēram, pēc darba laika vai nedēļas nogalē. 

Vai vēlaties ieviest MI arī savā organizācijā?
Sazinieties ar mums jau šodien un noskaidrojiet, kā mūsu risinājumi var uzlabot jūsu darbplūsmu.