Igauņi ir pazīstami kā tehnoloģiski kompetenti savā pieejā digitālajiem risinājumiem, tāpēc viņu valsti bieži uzskata par pasaulē progresīvāko digitālo sabiedrību.Tad kādēļ lai viņi būtu skeptiski pret sarunbotiem? Atbilde ir sarežģītāka, nekā pirmajā mirklī varētu šķist. Šajā rakstā tiks pētīti faktori, kas igauņus varētu darīt piesardzīgus attiecībā uz sarunbotiem — nevis tādēļ, ka viņi iebilstu pret tehnoloģijām, bet gan tādēļ, ka viņi sagaida, ka sarunboti strādās nevainojami.
Kāpēc igauņi var būt rezervēti pret sarunbotiem
1. Bezpersoniska mijiedarbība
Viena no izplatītākajām bažām un kritika attiecībā uz sarunbotiem ir to cilvēciskuma trūkums. Igauņi, tāpat kā jebkura cita nācija, augstu vērtē ātru un efektīvu saziņu, īpaši — klientu apkalpošanas sfērā. Bet, ja sarunbotiem trūkst empātijas, tie nespēj uztvert kontekstu vai atbild ar vispārīgu “es nesapratu jūsu jautājumu”, neapmierinātība ir neizbēgama. Sarunbotam, kas neprot atbildēt personīgi vai ātri atrisināt radušos problēmu, būs grūti izcīnīt skaidras valodas cienītāju labvēlību.
Šī problēma neskar tikai privātos uzņēmumus. Igaunija jau ir nonākusi ziņu virsrakstos ar tādām iniciatīvām kā “Bürokratt” — vērienīgu nacionālo MI asistentu platformu, kuras mērķis ir atvieglot saziņu starp iedzīvotājiem un valdību. Lai arī šī ir daudzsološa platforma, “Bürokratt” pašreiz ieviestajam modelim vēl ir krietni jāaug, lai sasniegtu kaimiņvalstu valdību sarunbotu efektivitāti. Piemēram, Latvijā Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) sarunbots pirmajos piecos mēnešos veiksmīgi apstrādājis ap 47 000 sarunu, un Lietuvā VRK sarunbots vēlēšanu nedēļā vidēji dienā atbildējis uz 1738 ziņām.
Igaunijas sabiedriskā sektora organizāciju vai privātā sektora uzņēmumu mājaslapās neesmu redzējis daudz sarunbotu. Par MI tiek runāts daudz, bet rīcības ir stipri mazāk. Vienlaikus jūtu, ka igauņi novērtē ātras atbildes uz saviem jautājumiem un viņiem nepatīk, ka, zvanot uz palīdzības tālruni, viņu zvans tiek aizturēts vai mājaslapas ir jāpārmeklē, cenšoties atrast īsto informāciju. Sarunboti var atvieglot šo procesu un pat nodrošināt personalizētu saturu, nevis tikai vispārīgas atbildes.
– Kalle Kūziks (Kalle Kuusik), "Tilde" izpilddirektors Igaunijā.
2. Valodas ierobežojumi
Lielākais klupšanas akmens — valoda. Lai gan sarunboti ir nogājuši tālu ceļu, lai saprastu un apstrādātu igauņu valodu, vēl arvien nav viegli sasniegt tādu pašu kvalitātes un niansētības līmeni, kāds ir tik plaši izplatītās valodās kā angļu valoda. Tas var reizēm parādīt neveiklus tulkojumus, pārpratumus vai atbildes, kas nešķiet tik dabiskas.
Un tomēr — komerciālie risinājumi jau tagad ir ievērojami progresējuši. Tādi lielie valodas modeļi, kā ChatGPT un Copilot, ir ievērojami uzlabojuši savas spējas strādāt ar igauņu valodu, piedāvājot vienmērīgāku sarunas plūdumu un pareizākas atbildes. Lai gan tie vēl arvien nav ideāli, tie ir noteikuši daudzsološu etalonu mazākām valodām.
Lai turpinātu attīstību, pieslēdzas tādi projekti kā TildeLM , kas ļautu mazināt šo nevienlīdzību nepietiekami pārstāvētajām Eiropas valodām, tostarp igauņu. Atšķirībā no globālajiem modeļiem TildeLM ir veidots kā atvērts resurss, lai atbalstītu dažādus MI lietojumus un apkalpotu vairāk nekā 155 miljonus eiropiešu. Šādiem projektiem attīstoties, sarunas MI kvalitāte igauņu valodā un citās mazajās valodās turpinās uzlaboties.
3. Sākotnējie tehniskie ierobežojumi
Pirmsākumos sarunboti tika veidoti uz stingriem lēmumu koka modeļiem, piedāvājot ierobežotas atbildes, kas balstītas uz iepriekš definētiem jautājumiem. Iedomājieties to kā navigāciju diagrammā — bots spēja atbildēt uz vienkāršiem, ikdienišķiem vaicājumiem, bet netika galā ne ar ko, kas nebija iekļauts skriptā. Sastopoties ar negaidītu jautājumu, sagaidīt noderīgu atbildi no šiem sarunbotiem bija tikpat ticami kā saņemt ceļa norādes no laukakmeņa.
Pārlecot uz šodienu — LVM (lielo valodas modeļu) nodrošinātie sarunboti ir mainījuši spēles noteikumus. Tie veidoti ar plašiem valodas modeļiem, kas spēj “saprast” kontekstu, paredzēt nodomu un atbildēt elastīgi. Šī pāreja ir pacēlusi sarunas MI pilnīgi jaunā atbilžu un sarežģītības līmenī, padarot LVM botus daudz spējīgākus tikt galā ar lietotāju dažādajām vajadzībām un pieprasījumiem pat tādās valodās kā igauņu.
4. Augsti efektivitātes un izcilības standarti
Igauņiem ir augstas prasības, ja runa ir par tehnoloģijām. Galu galā — šī ir valsts, kas mums iedeva Skype un ir rādījusi ceļu uz e-pārvaldi, sākot ar MI nodrošinātām nodokļu sistēmām un beidzot ar automatizētu tiesas sēžu transkripciju. Paredzams, ka tehnoloģijas strādās efektīvi, ietaupīs laiku un vienkāršos dzīvi, nevis bremzēs procesus. Sarunbots, kas nespēj sekot līdzi vai šķiet apgrūtinošs, šiem standartiem neatbildīs, īpaši sabiedrībā, kas pieradusi pie digitālās izcilības.
5. Šaubas par pareizumu un bažas par maldinošu informāciju
Vēl viens būtisks raižu iemesls ir nepareizu atbilžu risks, kuras bieži dēvē par halucinācijām. Medijos izskanējušie stāsti par sarunbotu kļūmēm, kad boti sniedz nepareizas atbildes vai pat safabricētu informāciju, ir palielinājuši skepsi gan lietotāju, gan uzņēmumu vidū. Kad vadītāji izmēģina citu uzņēmumu sarunbotus, kas sniedz nepareizas atbildes, tas, protams, mazina viņu vēlmi ieviest šo tehnoloģiju savā organizācijā.
Ja sarunboti tiek ieviesti pārdomāti, veicot pareizuma pārbaudes un ievērojot pielāgotas vadlīnijas, tie var kļūt ļoti uzticami. Daudzi uzņēmumi jau ir guvuši panākumus ar pārdomāti veidotām MI sistēmām, un, šiem risinājumiem turpinot attīstīties, uzticamu, efektīvu sarunbotu potenciāls tikai pieaugs.
Vai sarunboti ir pelnījuši otro iespēju?
Mūsdienu sarunboti nav salīdzināmi ar pirmajiem un krietni ierobežotajiem lēmumu koka modeļiem. Progress MI jomā, jo īpaši lielajos valodas modeļos, ir panācis ievērojamus uzlabojumus konteksta izpratnē, elastībā un valodas iespējās. Šo sasniegumu iespējamā ietekme sniedzas tālāk par klientu apkalpošanu — nesenā Google un Igaunijas valdības ziņojumā lēsts, ka ģeneratīvā MI plašs lietojums katru gadu varētu ienest pat 3 miljarduseiro jeb 8% no Igaunijas IKP.
Ziņojumā arī norādīts, ka, MI tehnoloģijai nostiprinoties, 61% darbaspēka varētu sadarboties ar ģeneratīvo MI, tā rezultātā veicinot produktivitāti dažādās nozarēs. Ir pierādīts, ka, piemēram, MI ieviešana uzņēmumu līmenī paaugstina produktivitāti vidēji par 2–3%. Ņemot vērā šos ieguvumus, ir skaidrs, ka šo rīku izmantošana varētu veicināt Igaunijas ekonomiku un galu galā uzlabot lietotāju pieredzi ar tādiem rīkiem kā sarunboti.
Tātad, lai gan pagātnē piedzīvotā vilšanās vēl var būt svaigā atmiņā, der atcerēties, ka tehnoloģijas attīstās. Tas, kas nedarbojās vakar, var jūs pārsteigt rīt.
Augstas tehnoloģijas, augsti standarti
Tātad, vai igauņi tiešām neieredz sarunbotus? Droši vien ne — viņi drīzāk sagaida, ka tehnoloģijas atbildīs augstam kvalitātes un uzticamības standartam. Sākotnējā pieredze ar sarunbotiem, iespējams, neatbilda šiem standartiem, taču tehnoloģijas ir pamatīgi mainījušās. Sarunboti, iespējams, nekad neaizstās cilvēciskas sarunas siltumu, taču tie attīstās, lai efektīvi un pat tekoši atbildētu uz ikdienišķiem jautājumiem igauņu valodā. Ar katru uzlabojumu sarunboti tuvojas tam, lai kļūtu par uzticamu digitālo rīku Igaunijas tehnoloģiski kompetentajā sabiedrībā.
Un kas zina? Kādu dienu sarunbots igauņu valodā varētu jūs pārsteigt ar to, cik dabiski tas atbild — tik dabiski, ka jūs pat aizmirsīsiet, ka tas nav cilvēks.
