“Tilde IT” rīkotājdirektore Renāte Špukienė: neviens nevar būt līderis bez komandas

Līdera pozīcijas ieņemšana informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, esot mātei un arī atrodot laiku sevis piepildīšanai - vai tas ir iespējams? Acīmredzot, jā. Un ideāls piemērs ir valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde IT” rīkotājdirektore Renāte Špukienė, kuru viņas kolēģi atzīst par līderi. Viņa stāsta par savu karjeras ceļu, sieviešu līderību un iedvesmu ikdienas dzīvē.

Cik gadus esat ieņēmis direktora amatu valodu tehnoloģiju uzņēmumā “Tilde IT”? Kā attīstījās jūsu karjera?

2006. gadā sāku strādāt par ārštata redaktori, nezinot par lokalizāciju. 2 mēnešu laikā kļuvu par lokalizācijas projektu vadītāju. Pieredze man bija jauna, bet es izbaudīju šo jauno darbu - jaunus izaicinājumus, procesus, jaunas tehnoloģijas un komandu. Katra diena bija mazliet citāda un ne tuvu garlaicīga, ar dažādiem klientiem un prasībām, un daudz ko mācīties. Pēc dažiem gadiem, 2008. gadā, kļuvu par lokalizācijas nodaļas vadītāju. Šis bija solis uz priekšu, kas manā dzīvē ienesa vēl daudzus pārsteigumus.

Jaunā pozīcija prasīja lielāku uzmanību, piepūli un pieredzi, taču sasniegumi deva arī lielāku gandarījumu un pārliecību, ka nekas nav neiespējams. 2011. gadā man piedāvāja direktora amatu. Tas bija milzīgs lēciens uz priekšu, kas man deva arī daudz nenovērtējamas pieredzes, bet nozīmēja arī lielāku darbu un lielāku atbildību vadīt lielāku komandu. Rudens iezīmēs desmit gadus no mana Tilde IT rīkotājdirektora amata.

Kāds ir jūsu noslēpums lieliskai vadībai?

- Patiesībā man nav nekādu noslēpumu. Vienīgais, ko vērts pieminēt, ir tas, ka neviens nevar būt līderis bez komandas. Komanda, ar kuru var rēķināties un kura tev uzticas. Ar komandu, kas zina, ka uzticaties viņiem un ka klausāties, ir iespējams jebkas.»

Renāte Špukienė

Vai šajā amatā nav nevēlamas kādas personiskas rakstura iezīmes? Kā ar tām tikt galā?

Es gribētu mainīt vienu lietu. Joprojām mācos izvairīties no pārmērīgas komandas darba kontroles; nevēlos būt “kontrolieris”.

Ja pats veicu kādu uzdevumu vai uzraugu, gribu par to uzzināt katru sīkumu. Tas ir tikai tāpēc, lai būtu pārliecība, ka viss tiek izdarīts pareizi, kļūdas netiek atstātas neatrisinātas, visi darbi tiek paveikti, un viss tiek sīki plānots un pabeigts. Tas prasa daudz laika un pūļu. Tomēr, būdams direktors, ne vienmēr ir iespējams atrast laiku, arī tas ne vienmēr ir nepieciešams, jo par šādiem uzdevumiem var parūpēties uzticami komandas biedri. Kā tikt ar to galā? Labākais veids ir salikt kopā uzticamu komandu!

Tehnoloģiju nozarē un vadošajos amatos sievietes un vīriešus vērtē atšķirīgi. Vai ir atšķirības starp vīriešu un sieviešu līderību?

Pēdējos gados sievietes vieta tehnoloģiju un sieviešu līderības pasaulē ir neskaitāmu diskusiju tēmas. Mēs visā pasaulē esam liecinieki tam, ka augstākā līmeņa amatos iekļūst vairāk sieviešu, un šodien vairs nav tik pārsteidzoši, kā tas būtu bijis pirms 10 gadiem. Tā ir laba zīme, ka sabiedrības attieksme pret sieviešu līderēm mainās.

“Runājot par atšķirībām starp sieviešu un vīriešu līderību, es domāju, ka līderis nav jādefinē pēc viņu dzimuma. Vienlīdz labi līderi var būt gan vīrieši, gan sievietes. Es domāju, ka personība, atbilstoša piepūle un attieksme pret darbu padara līderi.”

Renāte Špukienė

Kāpēc sieviešu līderi ir izdevīgi organizācijām?

Nu, tas viss nonāk līdz organizācijai un komandai. Dažas komandas varētu gūt lielāku labumu no sieviešu līdera, bet citas no vīriešu dzimuma. Līdera galvenais mērķis ir sasniegt lielākos rezultātus kopā ar komandu, nevis individuāli.

“Savas dabas dēļ sievietes līderes tiecas meklēt kopības un saskaņas sajūtu darbā; viņas ir empātiskākas un prot ieklausīties un ātri izprast problēmu. Tiek uzskatīts, ka viņi šī iemesla dēļ ir labāki komandas darba plānotāji. Tomēr es gribu atkārtot, ka dzimums nav tik svarīgs kā personība un personīgā attieksme pret jūsu darbu.”

Renāte Špukienė

Vai jums ir padoms, kā mudināt citas sievietes ieņemt vadošus amatus?

Ir trīs galvenās lietas, kas viņiem būs vajadzīgas. Pirmkārt, pašapziņa. Ticiet sev un saviem darbiem. Tas mudinās riskēt, nebaidoties no kļūdām. Kļūdas mūs māca un mudina turpmāk censties vairāk.

Otrkārt, spēja un vēlme palīdzēt citiem. Vadība nenozīmē tikai prasmju attīstību un veiksmīgu biznesu. Tieši otrādi — tas ir nepārtraukts darbs ar cilvēkiem un jūsu komandu; iespēja viņus dzirdēt, palīdzēt un atbalstīt. Un, treškārt, paša redzējums. Ir precīzi jāzina, ko un kāpēc vēlaties sasniegt. Vēl viena vienkārša lieta, kas jāatceras - līderi nevar pastāvēt bez savas komandas. Līdera panākumi ir atkarīgi no visas komandas panākumiem.

Covid-19 krīze ir skārusi ikvienu no mums. Vai tev bija grūti pielāgoties? Kā motivēt savus darbiniekus strādāt attālināti?

Tagad otrās karantīnas laikā varu teikt, ka pirmā karantīna bija vieglāka. Tas bija īsāks, notika pavasarī, un bija vairāk saules un optimisma. Otrā karantīna ir grūtāka, garāka, notiek aukstajā sezonā, un ir mazāk cerību, ka tā drīz beigsies. Taču ne pirmajā, ne otrajā karantīnā nebija pārāk grūti pielāgoties darba apstākļiem no mājām.

Darbs birojā vai attālināti īpaši neatšķiras, jo lielākā daļa uzdevumu tiek veikti datorā, piemēram, e-pastu rakstīšana, atbilžu sniegšana uz jautājumiem, uzdevumu deleģēšana kolēģiem vai atskaišu sagatavošana. Ir mainījušies tikai daži procesi: ne vienmēr ir viegli vai ērti ātri iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu - jāraksta, nevis personīgi jārunā ar kolēģi. Man labāk patīk runāt ar rakstīšanu, tāpēc man nepatīk attālinātais darbs. Es arī ļoti saku paldies saviem kolēģiem un parastajām tērzēm par kafijas pauzēm birojā, kur mēs apspriedīsim ikdienas ziņas.

Pirmās karantīnas laikā nolēmām saglabāt savu kafijas pauzes sarunu tradīciju: katrs kolēģis sagatavoja tasi kafijas un saskaņotā laikā pievienojās attālināti; dalījāmies ar saviem personīgajiem stāstiem un pārrunājām ikdienas jautājumus un atklāto par karantīnu. Šo tradīciju cenšamies saglabāt arī otrās karantīnas laikā, lai varētu ieraudzīt viens otra sejas, kaut arī uz ekrāniem, palīdzēt kolēģiem un saglabāt pozitīvu kopēju attieksmi, lai gan to darīt kļūst arvien grūtāk.

Kur atrast enerģiju savai ikdienai, darbam un ģimenei?

Man ir daudz hobiju, par kuriem varētu runāt bezgalīgi. Mazs personisks rituāls, kas manā dzīvē nekad nav mainījies, ir dienas sākšana ar tasi stipras, karstas kafijas, ko, skatoties mainīgos gadalaikus pa logu, nīp. Tas man palīdz sagatavoties dienai.

Man patīk peldēties. Divas reizes nedēļā no rītiem dodos (t.i., agrāk gāju pirms karantīnas) uz speciāliem peldēšanas treniņiem, kas sagatavo mani tālpeldei. Peldoties uzsvars tiek likts uz ritmu, tehniku un elpošanu. Ūdens aizskalo visas negatīvās domas un dod viegluma un brīvības sajūtu. Šajā brīdī varu viegli nopeldēt 2 km distanci.

Mums ar ģimeni ir arī daudz dažādu rituālu un vaļasprieku. Kad dabūjām suni, mūsu nedēļas nogales daudz mainījās. Katru nedēļas nogali neatkarīgi no laika apstākļiem pieceļamies agri un kopā ar suni dodamies garās pastaigās pa mežu 10 līdz 15 km garumā. Tas palīdz mums pēc aizņemtas nedēļas noslīdēt. Biežas pastaigas mežā ļauj arī dabā saskatīt mainīgos gadalaikus. Pēc četru gadu šādām pastaigām jau varu atšķirt Lietuvas mežos dzīvojošo izplatītāko putnu balsis.

Otrs mūsu ģimenes vaļasprieks ir burāšana vasarā un kalnu slēpošana ziemā. Mēs mīlam burāt un slēpot kopā ar draugu ģimenēm. Mēs esam kuģojuši Baltijas jūrā, Polijas Masūrijas ezeros un dažas reizes Horvātijā un Grieķijā. Tas ir labākais veids, kā pavadīt brīvdienu - apmeklēt jaunas vietas, degustēt vietējo ēdienu, piedzīvot jaunas lietas un satikt brīnišķīgus cilvēkus.

“Kad karantīna būs beigusies vai visi būs vakcinēti, mēs sapņojam par jahtu vizināšanos pa salām Seišelu salās vai Malaizijā. Un kas zina - varbūt kādu dienu mēs nolemsim kuģot pa pasauli.»

Renāte Špukienė

Esmu starptautiskās pēcšķērsošanas Kopienas locekle. Postcrossing ir pastkaršu apmaiņa visā pasaulē. Es to daru jau gadiem ilgi un labprāt saņemtu vismaz vienu pastkarti no katras pasaules valsts.

Man ir vēl viens jauns hobijs: pērn draugu mudināta sāku mācīties itāļu valodu, kas man šķiet ārkārtīgi skaista kā pašai Itālijai - valsti, kuru katru gadu varētu apmeklēt brīvdienās divas vai vairāk reizes.