Uzņēmumu “Tilde” un “StrongPoint” ekspertu saruna: MI būtiski mainīs veidu, kā iepērkamies 

Kā mākslīgais intelekts nākotnē pārveidos veikalus ar fiziskām atrašanās vietām? Cik lielā mērā MI šobrīd tiek izmantots komercijā? Par MI risinājumu ieviešanu mazumtirdzniecības biznesā diskutē valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” tehnoloģiju nodaļas vadītājs Giedrus Karausks (Giedrius Karauskas) un mazumtirdzniecības risinājumu uzņēmuma “StrongPoint” Baltijas valstu un Somijas vadītājs Rimants Mažulis (Rimantas Mažulis). 

GIEDRUS KARAUSKS, “Tilde”: Būtu interesanti ar jums kā mazumtirdzniecības biznesa ekspertiem aprunāties par jūsu klientiem — mazumtirgotājiem, kuri izmanto jūsu risinājumus, un pārspriest to, kā MI jau darbojas vai darbosies mazumtirdzniecībā. Tomēr, pirms iesākam sarunu par šo nozari, vēlos pajautāt: kāda ir jūsu personīgā attieksme pret MI? Vai jūs to izmantojat un ieviešat savā uzņēmumā vai, tieši otrādi, pret to izturaties skeptiski? 

RIMANTS MAŽULIS, “StrongPoint”: Šobrīd galvenokārt nodarbojamies ar darbinieku izglītošanu — esam izstrādājuši vadlīnijas un ieteikumus, veicinām darbinieku informētību par riskiem, kas saistīti ar, piemēram, ChatGPT, lietošanu, un par to, kuras darbības var izraisīt datu pārsūtīšanu trešajām pusēm. Šobrīd mūsu uzņēmums MI izmanto tīri personīgā līmenī — mūsu darbinieki to izmanto, lai meklētu informāciju, kas varētu aizvest pie lielākiem projektiem. Mēs to tikpat kā neizmantojam savos procesos — mēs to nedaudz izmantojam mārketingā, tekstu labošanā, ideju ģenerēšanā un meklējot, kā MI varētu veicināt mūsu sistēmu attīstību. Tuvākajā nākotnē esam iecerējuši atrast ekspertus, kas varētu pastāstīt un sniegt ieteikumus, kā MI varam praktiski izmantot savā biznesā.  

GIEDRUS: Ierosinu aplūkot dažādas mazumtirdzniecības jomas un apsvērt, kā MI nākotnē varētu mainīt mazumtirdzniecības biznesu. E-komercijā jau tas tiek izmantots un tiek plaši apspriests, bet kas notiks ar iepirkšanos veikalā, piemēram, norēķināšanos? Kā varam izmantot MI, kas būtu jādara un kā būtu jāmaina klientu pieredze un šādas uzņēmējdarbības vadība? 

RIMANTS: MI ievērojami ietekmēs pārdošanu fiziskajos veikalos; šīs izmaiņas notiek jau šobrīd. Piemēram, ir tā sauktā datorredze, kas darbojas ar MI un kas palīdz identificēt preci pašapkalpošanās kasē, atvieglojot iepirkšanos pircējam. Pie kameras varat pienest dažus tomātus, un kamera tos nofotografēs un identificēs, līdz ar to jums nebūs nepieciešamības šķirstīt garu preču sarakstu. Šī sistēma ir ļoti precīza, jo tā var identificēt produktus arī caur, piemēram, plastmasas maisiņu, tā izprot atšķirības starp dažādu šķirņu āboliem, un tā pakāpeniski tiek ieviesta tirdzniecības vietās.  

Turklāt šo risinājumu var izmantot arī zādzību novēršanai. Vai zinājāt, ka pašapkalpošanās kasēs visbiežāk pārdotās preces ir dārzeņi, piemēram, burkāni un sīpoli? (Smaida.) Kāpēc? Jo tā ir vislētākā prece. Cilvēki liek uz svariem banānus un sver kā sīpolus, lai maksātu mazāk. Un tā ir tikai pamatfunkcija, jo MI datorredze var ne tikai identificēt, kādas preces tiek iegādātas, bet arī atklāt dažādus krāpšanas paņēmienus, kā arī aizdomīgu uzvedību norēķinu zonā. Svarīgākais ir tas, ka šīs MI lietotnes ir patiesi labi pārdomātas — visi saprot, ka MI nevajadzētu likt pircējiem justies neērti, tāpēc pat tad, ja tiek novērota dīvaina uzvedība pie pašapkalpošanās kases, šis MI risinājums vienmēr pieklājīgi norāda uz pircēja izvēlēto preci, iesaka pārbaudīt, vai izvēle bijusi pareiza, un tad nepieciešamības gadījumā nosūta darbiniekam paziņojumu, lai viņš personīgi varētu pārbaudīt situāciju.  

Ir vēl viens MI risinājums, kuru jau esam ieviesuši Igaunijā un pie kura strādājam Lietuvā. Es runāju par automātisku vecuma verifikāciju: MI skenē personas seju, neuzņemot attēlu, un izmanto dažus algoritmus, lai novērtētu, vai persona atbilst prasībām, lai iegādātos noteiktas preces, uz kurām attiecas vecuma ierobežojums.  

Protams, MI nozīme ir būtiska autonomajos veikalos, kur kasieru nav vispār. Arī Viļņā ir daži šādi veikali. Tajos tiek izmantots MI un datorredzes kameras, kas identificē klientu, kā arī seko un identificē, kādas preces klients ir paņēmis. Nonākot pie kases, jums ir tikai jāpieskaras ar karti un jāsamaksā; dažos gadījumos pat tas nav jādara, jo nauda automātiski tiek paņemta no klienta konta. 

GIEDRUS: MI risinājumu ieviešanu lielā mērā ierobežo datu aizsardzība. Pat mūsu jomā, strādājot ar sarunbotiem, klienti dažkārt vēlas, lai mēs apmācītu sarunbotu ar tiem datiem, kas viņiem ir, bet viņi nevar ar šiem datiem dalīties. Kā ir ar mazumtirdzniecību — kā tiek uztverta datu aizsardzība, piemēram, ja runa ir par automātisku vecuma noteikšanu? 

RIMANTS: Datu vākšanas jautājums vienmēr ir sensitīvs, taču šim konkrētajam risinājumam šādas problēmas nav, jo tas nevāc datus. Tas neuzņem nevienu attēlu, ko var saglabāt, tas tikai skenē noteiktus cilvēka sejas vaibstus un nosaka, vai cilvēks ir vecāks par, piemēram, 25 gadiem. Ja klienta atribūti nepārsniedz paredzēto vecuma ierobežojumu, programma aicina darbinieku apstiprināt vecumu fiziski.  

GIEDRUS: Mazumtirdzniecības uzņēmumiem mūsdienās parasti ir lietotnes, it īpaši — lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Klienti tās izmanto un ir ļoti iecienījuši. Kā, jūsuprāt, MI varētu palīdzēt vēl plašāk izmantot to iespējas? Varbūt, piemēram, izmantojot esošos datus, MI varētu acumirklī sastādīt preču sarakstus un iepirkšanās laikā darboties kā asistents, kurš atbild uz jautājumiem par preču sastāvu, alerģijām un to, kur preces ir atrodamas veikalā?  

RIMANTS: Nu, tā pat nav nākotne, tā ir tagadne — mazumtirgotāji jau izstrādā šādus risinājumus. Piemēram, lietotnē var atrast recepti, un tā informē, kuras no šīs receptes sastāvdaļām var iegādāties šajā veikalā. Turklāt tā norāda, kur veikalā šīs preces atrodas, un tām blakus esošā elektroniskā etiķete var mirgot, lai atvieglotu preču atrašanu, jo tai ir ģeolokācijas dati.  

GIEDRUS: Mainīsim tēmu. Konkurence un konkurētspējīga vide — šādās senās nozarēs ir ļoti daudz dalībnieku, un konkurence ir spēcīga. Ja viens dalībnieks izmēģina kaut ko novatorisku, pārējie tam seko. Kā ir ar mazumtirdzniecību — vai tirgus dalībnieki uzskata, ka MI var būtiski ietekmēt konkurences noteikumus, vai vēro cits citu un seko citu paraugam? 

RIMANTS: Viņi pilnīgi noteikti vēro, turklāt diezgan cieši, it īpaši Baltijas tirgū, kas nav īpaši liels — šeit visi zina visu par visiem. Uzskatu, ka mazumtirgotāji savos iekšējos procesos var izmantot daudzus MI risinājumus, piemēram, automatizētus pasūtījumus un pārdošanas datus, kur viss tiek sasummēts automātiski, lai veikalā būtu pietiekami daudz preču nākamajai dienai. Taču par šādiem risinājumiem ir grūti uzzināt, jo mazumtirgotāji par tiem skaļi nerunā. Vairumā gadījumu, kad kāds uzņēmums sāk testēt kādu risinājumu, pārējie vēro, vai tam būs būtiska ietekme uz izmaksu samazinājumu un procesu efektivitātes palielināšanu, un, ja tas tā ir, tad viņi bieži seko šim paraugam.  

GIEDRUS: Ir acīmredzams, ka MI rada vai var radīt mazumtirgotājiem daudzas priekšrocības, bet kādi ir trūkumi, kur var tikt pieļautas kļūdas? Vai jums ir kādi reāli piemēri? 

RIMANTS: Tāpat kā ar jebkuru citu automatizācijas risinājumu, arī MI darbojas labi, ja par to rūpējas un to kopj. Ja tas tiks atstāts savā vaļā, noteikti varētu rasties kādi riski. Bet man vēl nav zināms par nevienu reālu negatīvu piemēru.  

GIEDRUS: Jā, un mēs saskaramies ar to pašu situāciju — izpratnes trūkumu par to, ka nepietiek tikai ar vieda sarunbota uzstādīšanu un ka tas prasa pastāvīgu darbu. Daudzās Lietuvas institūcijās ir ieviesti sarunboti ar MI, kas apkalpo visu Lietuvu, un mēs vienmēr cenšamies paskaidrot vienu — pēc bota palaišanas tas ir jāuztur; ne tikai tehnoloģiski, kā to nodrošinām saviem klientiem, bet arī saturiski. Klienti uzdod dažādus jautājumus, tāpēc jābūt drošam, ka sarunbots atbild pareizi un ka konteksts nav mainījies. Piemēram, kopš pandēmijas un kara sākuma ir mainījušies daudzi likumi, priekšrocības un tā tālāk, tāpēc organizācijai, kas izmanto sarunbotu, ir jāpielāgojas un jānodrošina aktuālā informācija. Mums ir pozitīvi piemēri, piemēram, VMI sarunbotam tiek mācītas jaunas tēmas, un tas ik gadu apkalpo divreiz vairāk klientu.  

Jūs darbojaties 25 valstīs, tāpēc, iespējams, varēsit objektīvi izvērtēt, kā Lietuva izskatās starptautiskā kontekstā attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu. Strādājot ar savu mazo valodu, vienmēr paturam prātā, ka visas valodu tehnoloģijas vispirms tiek izstrādātas lielajām valodām un mūsu kārta pienāk pēdējā. Kā ir ar jūsu tehnoloģiju risinājumiem — tie nav atkarīgi no valodas un droši vien visur tiek attīstīti paralēli, vai ne? 

RIMANTS: Salīdzinot Lietuvu ar Rietumu tirgiem, mazumtirdzniecības nozarē tehnoloģiski mēs esam līdzvērtīgi. Mūsu patērētāji ir izlutināti; viņi vēlas ļoti augstu pakalpojumu kvalitāti, un mazumtirdzniecības uzņēmumi vienmēr vēlas attaisnot šīs cerības. Esmu vairākkārt apmeklējis ASV, un man vienmēr patīk vērot, kā darbojas, piemēram, pašapkalpošanās kases. Ja kase nedarbojas, viņi vienkārši pieliek zīmīti, ka kase nestrādā, savukārt Lietuvā to cenšas pēc iespējas ātrāk salabot, jo pretējā gadījumā klienti būs neapmierināti. Tātad mūsu tehnoloģijas tiešām ir ļoti attīstītas, pat salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm, kas ir mūsu uzņēmumu grupas galvenie tirgi. Esam pirmie, kas izmēģina jaunāko tehnoloģiju tepat uz vietas, jo mūsu klienti vēlas piedāvāt saviem klientiem vislabāko iepirkšanās pieredzi. 

GIEDRUS: Lai noapaļotu sarunu, vizualizēsim situāciju mazumtirdzniecības klientam — tātad, ja veikali visos līmeņos pilnībā izmanto MI, kā tas maina ikdienišķu iepirkšanos pārtikas veikalā un kā tā izskatās, kā tā atšķirtos no pašreizējās situācijas? 

RIMANTS: Vispirmām kārtām — esmu pārliecināts, ka fiziskie veikali nekur nepazudīs, kā tika uzskatīts agrāk. E-komercija paņems zināmu daļu, bet cilvēki turpinās iepirkties fiziskajos veikalos. Man nākotnes veikals ir saistīts ar patstāvīgu iepirkšanos — jūs ierodaties tad, kad jums ir ērti, paņemat to, kas nepieciešams, un dodaties prom bez jebkādiem šķēršļiem. Turklāt, manuprāt, būs tehnoloģijas, kuru mums vēl nav un kuras, piemēram, ļautu uzlaikot apģērbu, izmantojot MI spoguli, bet faktiski apģērbu neuzvelkot. Gribētos arī, lai veikali būtu vairāk savienoti ar mājām, kur pašas mājas redz, kad beidzas produkta derīguma termiņš, un automātiski pasūta produktu, lai jums par to nebūtu jāraizējas. Īsāk sakot, MI būtu jānodrošina, lai jūsu iepirkšanās noritētu gludi un viegli.