Sarunas ar robotiem turpmāk būs biežākas: Lietuvas zinātnieki skaidroja, kā mainīsies mūsu saziņa
Tildes komanda 2019. gada 11. novembris
Pasaulē pirmais Virtuālais asistents tika izveidots, pirms parādījās personālie datori. Joseph Weizenbaum izveidoja šādu robotu 1966. gadā ASV Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) mākslīgā intelekta laboratorijā; viņš to sauca par Ilaizu.
Ilaiza spēja atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, analizējot atslēgvārdus, kas viņai bija doti saskaņā ar viņai noteikto noteikumu kopumu. Mūsdienās šī tehnoloģija ir daudz progresīvāka un plašāk izmantota visā pasaulē, bet kur Lietuva iekļaujas globālajā valodu tehnoloģiju tirgū?
Lietuvai ir potenciāls kļūt par pasaules līderi valodu tehnoloģiju jomā
Profesors Tomass Krilavičius, Vytautas Magnus Universitātes (VMU) Informātikas fakultātes dekāns, saka, ka globālajā virtuālā asistenta ainā nav viegli izcelties, bet ir iespējams:
“Pasaulē ir ļoti maz cilvēku, kas runā lietuviešu valodā, tāpēc mūsu kā valsts izrāviens šajā tirgū nav viegls uzdevums.”
Renata Špukienė,
Tomēr mums ir potenciāls izcelties: Lietuva kā valsts veic lielus ieguldījumus valodu tehnoloģiju attīstībā, mums ir spēcīgi eksperti šajā jomā, zinātnieki, kas aktīvi iesaistās globālajās diskusijās, izstrādājot valodu produktus. Ir tikai viena lieta, kas mums ir vajadzīga: pāriet no attīstības uz adopciju. Ja valsts iestādes ieguldītu valodu tehnoloģiju izmantošanā, mēs varētu radīt vēl nepieredzētu gadījumu pasaulē kā valsts, kas izmanto valodu tehnoloģijas, lai palielinātu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un publiskā sektora efektivitāti.
Mums jau ir skaisti pandēmijas izraisīti piemēri, piemēram, klientu apkalpošanas virtuālais asistents, ko iegādājusies un veiksmīgi pieņēmusi valsts nodokļu inspekcija (ZTJ), kurai pandēmijas laikā izdevās pieņemt milzīgu skaitu lietotāju pieprasījumu, vai Lietuvas Seima izmantotā sistēma, kas ļauj automatizēt sanāksmju plānošanu, protokolu iesniegšanu.”
Saskaņā ar Krilavičius teikto, mums patiešām ir visas iespējas panākt šādu progresu valodu tehnoloģijā mūsu valstī: Lietuviešu valodā runājoši, uz mākslīgo intelektu balstīti virtuālie asistenti, tāpat kā mašīntulkošanas sistēmas, ir labi attīstīti, darbojas un ir jāizmanto tikai.
Mēs ne vienmēr varam pateikt, ka mums ir darīšana ar virtuālo asistentu
Krilaviča vārdus apstiprina arī lietuviešu globālie sasniegumi valodu tehnoloģiju jomā: piemēram, valodas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde IT izstrādātā mašīntulkošanas tehnoloģija pirms pāris gadiem sakāva tādu gigantu kā Google un Microsoft, un Pasaules mašīntulkošanas konkursā (WMT) lietuviešu sistēma tika atzīta par labāko lietuviešu-angļu un angļu-lietuviešu tulkošanas kategorijā.
«Pat koncentrējoties uz mazām valodām, piemēram, lietuviešu, latviešu, igauņu, mēs varam pamanīt un pārspēt tehnoloģiju milžus. Ir taisnība, sakot, ka Lietuva ir tehnoloģiju valsts, bet mēs to varētu izmantot mūsu labā vēl vairāk un padarīt mūsu zīmi globālajā tirgū ne tikai ar apbalvojumiem, bet arī ar tehnoloģiju praktisku pielietošanu valsts darbību digitalizēšanai.”
Renata Špukienė
“Runājot par valodu tehnoloģijām, mēs domājam trīs galvenos virzienus: mašīntulkošanu, runas atpazīšanas tehnoloģiju un virtuālos asistentus.
Pēdējais minētais darbojas, pamatojoties uz mākslīgo intelektu, kas nozīmē, ka viņi spēj atbildēt uz vairāk nekā vienkāršiem, visbiežāk uzdotiem jautājumiem. Tērzēšanas roboti spēj paredzēt tās personas nodomu, kura lūdz, izprast kontekstu, atpazīt jautājumus, kas rakstīti un formulēti jebkādā veidā, neatkarīgi no tā, vai tie ir pareizi vai nē, neatkarīgi no tā, kādā stilā tie ir rakstīti. Protams, katrs virtuālais asistents ir jāmāca un tam jādod laiks, jo tas nav pašdomājošs radījums, kā tas dažkārt var parādīties, skatoties zinātniskās fantastikas filmas, bet gan instruments, kas mums jāsagatavo, jāizmanto un jāuztur.”
Saskaņā ar Špukienė teikto, Virtuālie asistenti nodrošina gan organizācijas darbības efektivitāti, gan pakalpojumu pieejamību, jo tehnoloģija var radīt milzīgu spiedienu uz darbiniekiem, atbildot uz sākotnējiem lietotāju jautājumiem un ļaujot darbiniekiem risināt sarežģītākus jautājumus, kas prasa cilvēka iejaukšanos. “Ja organizācija, kas izmanto virtuālo asistentu, rūpīgi strādā ar to un apmāca to, lietotāji, kas uzdod jautājumus, bieži vien pat nepamanīs, ka viņi nerunā ar reālu personu,” piebilst Špukienė.
Drīz mēs runāsim ar visām ierīcēm lietuviešu valodā
Tomēr attiecībā uz valodu tehnoloģijām var rasties jautājums, kāpēc mūsu viedierīces, kas ir tik nešķiramas no ikdienas dzīves, joprojām nerunā lietuviešu valodā un kāpēc tajās izmantotajiem virtuālajiem asistentiem, piemēram, Apple Siri vai Google Smart Assistant, nav pieejama lietuviešu valodas izvēle.
“Pašlaik mēs cītīgi strādājam pie runas atpazīšanas tehnoloģijām, t.i., virtuālajiem asistentiem, kas komunicē ne tikai rakstiski, bet arī mutiski. Nepietiek ar tehnoloģiju izstrādi, lai atpazītu pareizo kopējo lietuviešu valodu, jo mūsdienās šāda valoda ir reti sastopama. Mēs izstrādājam Virtuālo asistentu, kas spēj atpazīt dažādus dialektus, dažādas valodas manieres un dzirdēt runu trokšņainā vidē. Un, protams, robotam ir jāspēj runāt kā cilvēkam, nevis kā robotam, kas nozīmē dabiski, saskaņoti un bez skanējuma.
Lietuviešu valoda ir viena no sarežģītākajām pasaulē, tāpēc ir nepieciešams daudz vairāk darba un tehnoloģisko zināšanu, lai izveidotu runājošu robotu. Tas ir mūsu šodienas virziens, un esmu pārliecināts, ka mēs drīz sasniegsim rezultātus.”
Renata Špukienė
Vaicāts par mūsu viedo ierīču izredzēm runāt lietuviešu valodā, VMU T. Krilavičius Informātikas fakultātes dekāns ir ļoti optimistisks: “Tas nav tikai viedtālruņi un datori, mēs runāsim ar visām ierīcēm, pat sadzīves tehniku, un es domāju, ka tas notiks ļoti drīz - nākamajos 3 līdz 5 gados, un 10 gadu periodā mēs, iespējams, aizmirsīsim, kā ir pogas vispār.
Tā atrisinās daudzas šodienas problēmas: mēs jau redzam, ka daļa no problēmas ir vienkārši cilvēku trūkums, tāpēc mākslīgā intelekta tehnoloģijas šeit kalpos kā papildu palīdzība daudzu ikdienas uzdevumu veikšanā. Protams, tas prasa, lai mēs neapstātos un nevirzītos uz priekšu, uzskatot valodu tehnoloģijas par mūsu zirgu, par kuru mums jārūpējas un ar kuru mēs varam braukt, lai aizvestu Lietuvu uz pasaules tehnoloģiju skatuvi. Mums ir potenciāls, mums tas vienkārši jāizmanto.”
