Sarunas ar robotiem turpmāk būs biežākas: Lietuvas zinātnieki skaidroja, kā mainīsies mūsu komunikācija
Tildes komanda 2019. gada 11. novembris
Pasaulē pirmais čats tika radīts pirms personālo datoru parādīšanās. Šādu robotu Džozefs Veizenbaums izveidoja 1966. gadā ASV Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) mākslīgā intelekta laboratorijā; viņš to nosauca par Ilaizu.
Ilaiza spēja atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, analizējot viņai dotos atslēgvārdus atbilstoši viņai uzlikto noteikumu kopumam. Mūsdienās tehnoloģija ir daudz progresīvāka un plašāk izmantota visā pasaulē, bet kur Lietuva iekļaujas globālajā valodas tehnoloģiju tirgū?
Lietuvai ir potenciāls pasaules līderpozīcijai valodu tehnoloģijās
Vytautas Magnusa universitātes (VMU) informātikas fakultātes dekāns profesors Tomass Krilavičs stāsta, ka izcelties globālajā čata ainā nav viegli, taču tas ir iespējams:
“Pasaulē tiešām ir maz cilvēku, kas runā lietuviešu valodā, tāpēc mūsu kā valsts izrāviens šajā tirgū nav viegls uzdevums.”
Renāte Špukienė,
Tomēr mums ir potenciāls izcelties: Lietuva kā valsts iegulda lielus līdzekļus valodas tehnoloģiju attīstībā, mums ir spēcīgi jomas eksperti, zinātnieki, kas aktīvi iesaistās globālās diskusijās, izstrādā valodniecības produktus. Vajag tikai vienu - pāriet no attīstības uz adopciju. Ja valsts institūcijas ieguldītu valodu tehnoloģiju izmantošanā, mēs varētu radīt pasaulē vēl nebijušu gadījumu kā valsts, kas valodas tehnoloģiju izmanto, lai palielinātu publisko pakalpojumu pieejamību un valsts sektora efektivitāti.
Mums jau ir skaisti piemēri, ko izraisīja pandēmija, piemēram, Valsts nodokļu inspekcijas (STI) iegādātais un veiksmīgi pieņemtais klientu apkalpošanas čats, kam pandēmijas laikā izdevās pieņemt ārkārtīgi daudz lietotāju pieprasījumu, vai Lietuvas Seima izmantotā sistēma, kas ļauj automatizēt sapulču plānošanu, protokolu iesniegšanu.”
Pēc Krilaviča domām, mums tiešām ir visas iespējas šādam valodas tehnoloģiju izrāvienam mūsu valstī: Lietuviešu valodā runājošie, uz mākslīgo intelektu balstītie čatboti, tāpat kā mašīntulkošanas sistēmas, ir labi attīstīti, operatīvi, un tie tikai jāizmanto.
Ne vienmēr varam pateikt, ka mums ir darīšana ar pļāpāšanu
Krilaviča teikto apliecina arī lietuviešu globālie sasniegumi valodas tehnoloģiju jomā: piemēram, valodu tehnoloģiju kompānijas “Tilde IT” izstrādātā mašīntulkošanas tehnoloģija pirms pāris gadiem pieveica tādu milžu kā “Google” un “Microsoft”, un pasaules mašīntulkošanas konkursā (WMT) Lietuvas sistēma tika atzīta par labāko lietuviešu-angļu un angļu-lietuviešu tulkošanas kategorijā.
“Arī tad, kad pievēršamies tādām mazām valodām kā lietuviešu, latviešu, igauņu valoda, mūs ir iespējams pamanīt un pārspēt tehnoloģiju gigantus. Ir patiesība teicienā, ka Lietuva ir tehnoloģiju valsts, bet mēs to varētu izmantot sev par labu vēl vairāk un padarīt savu atzīmi globālajā tirgū ne tikai ar apbalvojumiem, bet arī ar tehnoloģiju praktisku pielietošanu, lai digitalizētu valsts aktivitātes.”
Renāte Špukienė
“Runājot par valodu tehnoloģijām, mēs domājam trīs galvenos virzienus - mašīntulkošanu, runas atpazīšanas tehnoloģiju un čatbotus.
Pēdējais darbojas uz mākslīgā intelekta pamata, kas nozīmē, ka viņi spēj atbildēt ne tikai uz vienkāršiem, visizplatītākajiem jautājumiem. Tērzēšanas roboti spēj paredzēt tā cilvēka nodomu, kurš lūdz, saprast kontekstu, atpazīt jautājumus, kas rakstīti un formulēti jebkādā veidā – pareizi vai nē, neatkarīgi no tā, kādā stilā tas rakstīts. Protams, katrs čats ir jāmāca un jādod laiks to darīt, jo tas nav pašdomājošs radījums, kā dažkārt var parādīties, skatoties zinātniskās fantastikas filmas, bet gan instruments, kas mums ir jāsagatavo, jāizmanto un jāuztur.”
Pēc Špukienė teiktā, čatboti pieļauj gan organizācijas darbības efektivitāti, gan pakalpojumu pieejamību, jo tehnoloģija var izdarīt milzīgu spiedienu no darbiniekiem, atbildot uz sākotnējiem lietotāju jautājumiem un atstājot darbiniekus parūpēties par sarežģītākiem jautājumiem, kas prasa cilvēka iejaukšanos. “Ja organizācija, kas izmanto tērzētavu, ar to rūpīgi strādā un trenē, lietotāji, kas uzdod jautājumus, bieži vien pat var nepamanīt, ka nerunā ar īstu cilvēku,” piebilst Špukienė.
Drīz runāsim ar visām ierīcēm lietuviešu valodā
Taču, runājot par valodu tehnoloģijām, var rasties jautājums, kāpēc mūsu viedierīcēs, kas ir tik nešķiramas no ikdienas, joprojām nerunā lietuviešu valodā un kāpēc tajās lietotajiem čatbotiem, piemēram, Apple Siri vai Google viedajam palīgam, nav iespējas lietuviešu valodai.
“Pašlaik cītīgi strādājam pie runas atpazīšanas tehnoloģijām, t.i., čatbotiem, kas komunicē ne tikai rakstiski, bet arī mutiski. Nepietiek ar tehnoloģiju izstrādi pareizas kopējās lietuviešu valodas atpazīšanai, jo mūsdienās šāda valoda ir retums. Mēs izstrādājam tērzētavu, kas spēj atpazīt dažādus dialektus, dažādas valodas manieres un spēj dzirdēt runu trokšņainā vidē. Un, protams, robotam jāprot runāt kā cilvēkam, nevis kā robotam, ar to saprotot dabiski, sakarīgi un neizklausoties čopijam.
Lietuviešu valoda ir viena no sarežģītākajām pasaulē, tāpēc, lai radītu runājošu robotu, nepieciešams daudz vairāk darba un tehnoloģisko zināšanu. Tas ir mūsu šodienas virziens, un esmu pārliecināts, ka drīz sasniegsim rezultātus.”
Renāte Špukienė
Vaicāts par mūsu viedierīču perspektīvu runāt lietuviešu valodā, VMU T.Krilavičus informātikas fakultātes dekāns ir ļoti optimistisks: “Runa nav tikai par viedtālruņiem un datoriem, mēs runāsim ar visām ierīcēm, pat sadzīves tehniku, un es domāju, ka tas notiks ļoti drīz — tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā, un 10 gadu laikā mēs droši vien aizmirsīsim, kā tas ir, ja vispār ir pogas.
Tā risinās daudzus šodienas uzdevumus: mēs jau redzam, ka daļa problēmas ir vienkārši cilvēku trūkums, tāpēc mākslīgā intelekta tehnoloģijas šeit kalpos kā papildu palīdzība, lai paveiktu daudz ikdienas uzdevumu. Protams, tas prasa, lai mēs neapstātos un nevirzītos uz priekšu, uzskatīdami valodas tehnoloģijas par savu zirgu, par kuru mums jārūpējas un ar kuru varam braukt tālāk, lai Lietuvu aizvestu uz pasaules tehnoloģiju skatuvi. Mums ir potenciāls, mums tas vienkārši ir jāizmanto.”
