K. Kauliņš: kas un kā gūs labumu no jaunā pieejamības tiesību akta? 

Autors: Kaspars Kauliņš, Tildes starptautiskās biznesa attīstības vadītājs

Saskaņā ar Eiropas Padomes datiem 2022. gadā 27% no Eiropas iedzīvotājiem, kas vecāki par 16 gadiem, ir funkcionāli ierobežojumi. Vēl sliktāki rādītāji ir Latvijā, kur situācija ir sliktākā Eiropā, ar funkcionāliem ierobežojumiem slimo 38,5% iedzīvotāju. Ko tas nozīmē viņu ikdienā, ka šie cilvēki, piemēram, nespēj izmantot informāciju tā, kā to spēj veseli cilvēki. Eiropai ir plāns risināt šo problēmu ar pieejamības akta palīdzību, norādīja “Tilde” biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš. 

Eiropas Savienības (ES) direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām piemērošanas sagatavošanas termiņš beidzas 2025. gada 28. jūnijā. Tomēr Eiropa šajā ziņā nav unikāla, jo līdzīgi dokumenti ir ieviesti arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, ASV un Japānā. ES direktīva paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem un ražotājiem jānodrošina savas informācijas pieejamība, lai to varētu gan uztvert, gan izmantot personas ar invaliditāti. 

Tas nozīmē, ka interneta vide, kā arī dažādu pasākumu klātienē vide kļūs pieejamāka. Tas ir instruments, ar kura palīdzību ES pastiprina pieejamību kā vienu no savām pamatvērtībām. 

Tā arī palielina atbildību un uzsver dažādus pieejamības aspektus, uzliekot pienākumu nodrošināt atbilstību. Cerams, ka tā nav tikai formāla rūpju izpausme. Cerams, ka tiešām par to padomāsim. 

Palīdz arī senioriem 

Pieejamības prasības ir laba ziņa visai sabiedrībai, jo līdz ar veselības problēmām, kas skar lielu sabiedrības daļu, mēs saskaramies arī ar sabiedrības novecošanās problēmām. Līdz ar to redzes un dzirdes traucējumi vai kustību traucējumi skar ne tikai personas ar invaliditāti. Mēs visi varam nonākt pie tā, ka mums ir vajadzīga palīdzība. Senioru īpatsvars pieaug, nevis sarūk. 

Pieejamības akts ir laba ziņa arī citā kontekstā, jo kopīgas atbildības uzņemšanās liecina par sabiedrības briedumu. Tāpēc mums visiem būtu jādomā par veidiem, kā uzņēmums, kuru mēs pārstāvam, vai mēs paši kā indivīdi varam palīdzēt citiem. 

Tas, ko mēs jau tagad varam darīt, ir atvieglot mūsu veco radinieku dzīvi, izmantojot gan īpašus instrumentus, gan tehnoloģiskus risinājumus. To īstenošana drīz būs obligāta informācijas sniedzējiem. Taču ir arī svarīgi saprast, ko patērētāji var pieprasīt un ko viņi varēs saņemt. 

Balss vadība 

Balss sintēze ir viens no vērtīgākajiem tehnoloģiju rīkiem pieejamības nodrošināšanai. Šīs tehnoloģijas integrācija nozīmē, ka būs iespējams noklausīties informāciju no jebkuras tīmekļa lietojumprogrammas, tīmekļa lapas vai tiešsaistes pasākuma. Šī tehnoloģija ir saderīga ar balss vadāmām ierīcēm vai tīmekļa vietņu lasītājiem. Balss sintēzes tehnoloģija var palīdzēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, smagiem redzes traucējumiem (gan vājredzība, gan pilnīgs redzes zudums) un cilvēkiem, kuri sirgst ar disleksiju. Visiem šiem cilvēkiem svarīga ir jebkura balss satura atskaņošana un iespēja saņemt informāciju dažādās modalitātēs (teksts, attēls vai runa atkarībā no konkrētā indivīda spējas uztvert informāciju). 

Vēl viena liela cilvēku grupa, kas gūs labumu no pieejamības rīkiem un tehnoloģijām, ir cilvēki ar dzirdes traucējumiem; cilvēki, kas ir vai nu daļēji, vai pilnībā kurli. Viņiem liela nozīme būs runas atpazīšanai un automatizētai subtitrēšanai. Vienlaikus cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām būs pieejami tehnoloģiskie risinājumi, pārveidojot saturu vieglā valodā. 

Nepieciešams Eiropas līmeņa atbalsts 

Pieejamības tiesību akta gadījumā mēs varam izdarīt līdzību ar cita Eiropas tiesību akta, Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR), īstenošanu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka VDAR gadījumā bija jānodrošina datu privātums, kas bija samērā vienkārša rīcība. Proti, tīmekļa vietnēm bija nepieciešams glabāt tikai sīkfailus. 

Būtiskākais pieejamības akta elements ir tas, ka tam nepieciešami jauni tehnoloģiski risinājumi. 

Informācijas resursu izstrādātājiem ir svarīgi zināt, ka visi šie instrumenti jau ir izstrādāti un ir pieejami tirgū. Tāpēc mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem, visticamāk, trūkst budžeta pielāgotu rīku izstrādei, varēs izpildīt akta prasības, veicot tikai nelielus ieguldījumus. Piemēram, lai uzņēmuma tīmekļa vietni padarītu daudzvalodu, nepieciešams tikai spraudnis. Var arī pievienot sintezatoru, lai atskaņotu saturu lietotāja izvēlētajā valodā. Tie visi jau ir dzīvie tehniskie risinājumi. Tagad mums ir vajadzīga tikai iniciatīva par papildu finansiālo atbalstu tehnoloģiju ieviešanai. To mēs gaidām no jaunievēlētā Eiropas Parlamenta.