Tildes pētnieki
Tildes ļoti uzticamā pētnieku un ekspertu komanda ir inovāciju virzītājspēks modernizētās valodu tehnoloģiju jomās. Mēs īpašu uzmanību pievēršam jaunu pieeju izpētei, lai panāktu mazāku valodu tehnoloģisko attīstību salīdzinājumā ar lielākām valodām. Mēs aktīvi piedalāmies Eiropas pētniecības projektos, lai veicinātu sadarbību un inovācijas ar vadošajām universitātēm un valodu tehnoloģiju uzņēmumiem visā Eiropā.
Inguna Skadiņa, datorzinātņu doktore, Tildes galvenā zinātniskā darbiniece, jau vairāk nekā 30 gadus strādā dabiskās valodas apstrādes jomā. Viņas pētnieciskās intereses ir cilvēku un datoru mijiedarbība, dabiskās valodas izpratne, valodas resursu un rīku izstrāde valodām ar mazāku resursu apjomu, kā arī mašīntulkošana. Viņa ir vadījusi un piedalījusies daudzos valsts un starptautiskos projektos, kas saistīti ar valodu tehnoloģiju (FP5-FP7, ICT PSP, H2020, CEF un COST). Viņas pašreizējās darbības ietver dalību H2020 projektos StairwAI un IntelComp, kā arī vairākos liela mēroga valsts projektos. I. Skadiņa ir arī Latvijas Universitātes profesore un galvenā pētniece Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā. Viņa ir vairāk nekā 70 pētniecisko darbu autore. I. Skadiņa ir Latvijas CLARIN pētniecības infrastruktūras nacionālā koordinatore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, vairāku ar dabiskās valodas apstrādi saistītu zinātnisko pasākumu profesionālo organizāciju un komiteju locekle.
Raivis Skadiņš, Dr. sc. comp., ir Tildes pētījumu un izstrādes direktors. Viņš vada Tildes valodas tehnoloģiju produktu — mašīntulkošanas, virtuālo asistentu, runas tehnoloģiju, korektūras rīku un citu — izstrādi. R. Skadiņš ir piedalījies FP7 projektos Accurat, TTC, TaaS un MLi, IKT PSP projektos LetsMT! un META-NORD, Horizon 2020 projektā QT21, pašlaik ir iesaistīts Horizon 2020 projektos COMPRISE, ELG un LYNX, kā arī vairākos valsts pētniecības projektos. Viņa galvenā pētījumu joma ir mašīntulkošana. 2012. gadā saņēma Dr. sc. comp grādu (disertācija “Noteikumos balstītu un korpusā balstītu metožu kombinēta izmantošana mašīntulkošanā”), ir vairāk nekā 40 publikāciju autors un līdzautors.
Andrejs Vasiļjevs ir Tildes līdzdibinātājs un valdes loceklis. Viņa darbs aptver uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veicināšanu, lai virzītu daudzvalodu risinājumus visā Eiropā. Viņš ir vadījis terminoloģijas portāla EuroTermBank un mašīntulkošanas platformas LetsMT izveidi un ierosinājis valsts valodas tehnoloģiju platformu NLTP. Andrejs darbojas daudzvalodu Eiropas tehnoloģiju alianses (META-NET) un Eiropas Lielo datu vērtību asociācijas (BDVA) valdē, vada UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas zināšanu sabiedrības programmu padomi. Savu doktora grādu datorzinātnē Andrejs saņēma Latvijas Universitātē, un Latvijas Zinātņu akadēmija viņam ir piešķīrusi goda doktora grādu. Viņš ir bijis autors vai līdzautors vairāk nekā 70 zinātniskajām publikācijām par terminoloģijas pārvaldību, mašīntulkošanu, valodu infrastruktūru un citām norisēm valodu tehnoloģijā.
Jurgita Kapočiutė-Dzikienė ir valodu tehnoloģiju speciāliste, Tildes Lietuvas vadošā pētniece un pilna laika profesore Vītauta Dižā Universitātes Informātikas fakultātē (Kauņa, Lietuva). Viņa 2011. gadā aizstāvēja savu doktora grādu aģentu tehnoloģijās mākslīgajam intelektam. Drīz pēc tam viņa sāka pēcdoktorantūru valodu tehnoloģijās. Stažēšanās pēcdoktorantūras laikā Beļģijas, Norvēģijas un Zviedrijas universitātēs deva iespēju iegūt zināšanas, strādājot ar jomas profesionāļiem. Jurgita strādā pie dažādiem valodas un runas uzdevumiem, tostarp botu mākoņa, noskaņojuma analīzes un mašīntulkošanas projektiem. Viņa ir vairāku starptautisku žurnālu redakcijas kolēģijas locekle, vairāku konferenču/darbsemināru programmu komitejas locekle un vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju līdzautore.
Mārcis Pinnis Svētā Edmunda koledžā (Kembridžas Universitāte, Lielbritānija) 2009. gadā saņēma filozofijas maģistra grādu datorrunā, tekstos un interneta tehnoloģijā par disertāciju “Adaptīvs zinātniskais rezumētājs” un Latvijas Universitātē 2015. gadā saņēma doktora grādu datorzinātnēs (Dr.sc.comp.) par disertāciju “Terminoloģijas integrācija statistiskajā mašīntulkošanā”. Viņš Tildē strādā kopš 2011. gada. Mārcis Pinnis ir piedalījies projektos, kuros izstrādāti statistiski morfosintaktiskie tagotāji latviešu, lietuviešu un igauņu valodai, nosaukto entitāšu atpazīšana latviešu un lietuviešu valodai, terminu izguves un starpvalodu terminu pielīdzināšanas metodes Eiropas valodām, informācijas iegūšana un izgūšana, daudzvalodu terminoloģijas statistiskās mašīntulkošanas sistēma, neironu mašīntulkošana un daudzas citas izaicinošas problēmas, kas saistītas ar dabiskās valodas apstrādi. Pirms iestāšanās Tildē viņš ir iesaistījies vairāku dabiskās valodas zinātnisku apstrādes projektu izstrādē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, iesaistot morfoloģisko analizatoru un sintezētāju latviešu valodai un runas sintēzes sistēmu latviešu valodai. Būdams Tildē, viņš ir iesaistījies vairākos Eiropas projektos, tostarp ACCURAT, LetsMT, MultilingualWeb-LT, QT21, TaaS, TTC, kā arī vairākos vietējos pētniecības projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Matīss Rikters Tildē strādā kopš 2014. gada. 2019. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, saņemot datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) grādu par disertāciju “Hibrīdmašīntulkošana, kombinējot vairākas mašīntulkošanas sistēmas”. Tildē Matīss strādājis pie mašīntulkošanas jautājumiem tādos pētniecības projektos kā “Liela mēroga statistiskā modeļa optimizācijas paņēmieni inovatīvām tehnoloģijām mašīntulkošanai”, “Lingvistiskās zināšanas igauņu mašīntulkošanā”, “Neironu tīkla modelēšana fleksīvām dabiskajām valodām”, “Meža nozares kompetences centrs”, kā arī piedalījies Tildes pieteikumu iesniegšanā ikgadējai mašīntulkošanas konferencei (WMT), kopīgajos uzdevumos par ziņu tulkošanu. Matīsam ir iespaidīgi daudz publikāciju dažādās mašīntulkošanas jomās. Viņš ir arī programmas komitejas loceklis galvenajās mašīntulkošanas konferencēs. Šobrīd Matīss ir arī pēcdoktorantūras pētnieks Tokijas Universitātē.
Askars Salimbajevs ir Tildes pētnieks kopš 2014. gada. Viņa pētījumi Tildē ir veltīti latviešu valodas automātiskās runas atpazīšanas sistēmas izpētei un izstrādei un ir saistīti ar dabiskās valodas apstrādes uzdevumiem, kuros tiek lietotas mašīnmācīšanās un neironu tīkla metodes. 2019. gadā saņēmis Latvijas Universitātes doktora grādu datorzinātnē (Dr.sc.comp.) par disertāciju “Latviešu valodas modelēšana automātiskai runas atpazīšanai”. Viņš ir bijis iesaistīts vairākos valsts un starptautiskos runas apstrādes pētniecības projektos, tostarp pašreizējā līdzdalībā H2020 projektā Comprise. Pētnieciskie sasniegumi ir apkopoti vairākās zinātniskās publikācijās par runas atpazīšanu mazāk nodrošinātām valodām.
Daiga Deksne 1991. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti, pabeidzot lietišķās matemātikas programmu, 2009. gadā saņēma maģistra grādu psiholoģijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, 2016. gadā saņēma LU filoloģijas maģistra grādu (disertācijas nosaukums: “Prefiksāli slenga verbi mūsdienu latviešu valodā”), bet 2021. gadā — filoloģijas doktora grādu (disertācijas nosaukums: “Priedēkļverbu semantika un funkcionalitāte latviešu valodā”) Latvijas Universitātē. Tildē strādā kopš 1997. gada. Daiga ir piedalījusies daudzu valodas tehnoloģiju risinājumu — elektronisko vārdnīcu, latviešu un lietuviešu korektūras rīku, morfoloģisko analizatoru, sintaktisko parsētāju, mašīntulkošanas risinājumu, virtuālo aģentu, kā arī citu dabiskās valodas apstrādes rīku — izstrādē. Viņa ir piedalījusies daudzos valsts un starptautiskos projektos valodu tehnoloģiju jomā. Pētnieciskie sasniegumi ir apkopoti zinātniskajās publikācijas par valodas resursiem, parsēšanu un gramatikas pārbaudi, mašīntulkošanu un virtuālajiem asistentiem.
2020. gadā Toms Bergmanis saņēma doktora grāda programmu valodas, izziņas un skaitļošanas institūtā, informātikas skolā, Edinburgas Universitātē (disertācijas nosaukums: “Metodes morfoloģijas apguvei mazresursu scenārijos”). Saistībā ar disertāciju Toms ir sagatavojis referātus un izstrādājis mūsdienīgas sistēmas kontekstjutīgai lemmatizācijai un morfoloģiskajai fleksijai. 2017. gadā Toma darbs ieguva pirmo vietu SIGMORPHON 2017 kopīgajā uzdevumā par morfoloģisko refleksiju 52 valodās. Pirms doktorantūras studijām Toms saņēma Edinburgas Universitātes pirmā līmeņa maģistra grādu ar izcilību informātikā (darba nosaukums: “Domēnu adaptācija mazresursu statistikajā mašīntulkošanā”). 2018. gada jūnijā Tomam bija prakse Tildē, kur viņš M. Piņņa vadībā strādāja pie dokumentu marķēšanas tulkošanas un terminoloģijas integrācijai neironu mašīntulkošanā. Pēc gada Toms pievienojās Tildes mašīntulkošanas grupai kā pētnieks. Toms savos pētījumos tiecas strādāt pie metodēm, kas izmanto dažādu līmeņu (piemēram, apakšvārdu, vārdu, teikumu, dokumentu) priekšrocības cilvēka valodu lingvistiskajā struktūrā.
Inese Vīra Tildē strādā kopš 2013. gada mākslīgā intelekta un virtuālo asistentu jomā. Viņa atbild par lietotāja pieredzi un cilvēka-datora sarunām. Inese ir pieredzējusi botu izstrādātāja un trenere, tostarp virtuālā asistenta dialogos, dizainā un VA zināšanās. Viņa arī māca jaunus botu trenerus, izmantojot Tildes MI platformas. Inese ir saņēmusi mākslas maģistra grādu 3D datora ģenerētajā attēlveidošanā Kingstonas Universitātē (Londonā), un viņai ir arī bagāta pieredze 3D grafikas un lietotņu izstrādē. Iespējams, jūs jau pazīstat populāro virtuālo asistenti Lauru, kura ir lieliska sarunu biedrene, bet daudziem lietotājiem — pat laba draudzene.
Rinalds Vīksna ir Tildes pētnieks un Latvijas Universitātes doktorantūras students. Viņa galvenās zinātniskās intereses ir informācijas iegūšana no teksta un teksta datu anonimizācija. Rinalds strādā arī Tildes datu grupā, kas atbild par monolingvālu un paralēlu korpusu vākšanu, tīrīšanu un uzturēšanu.
2022. gadā Dāvis Nicmanis absolvēja maģistra programmu datorzinātnē Upsalas Universitātē. Viņa disertācijā ar nosaukumu “Dziļā mašīnmācīšanās, balstoties uz fokusa interpolāciju veseliem slaidu attēliem” tika pētīta dziļās mašīnmācīšanās izmantošana skenētu mikroskopa slaidu attēlu interpolēšanai dažādās fokusa plaknēs, ļaujot veikt vienmērīgākas tālummaiņas korekcijas un samazinot nepieciešamo attēlveidošanas laiku un datu apjomu. Kopš 2021. gada ir Tildes komandas sastāvā, strādājot pie teksta pieturzīmēm, sarunvalodas tulkošanas izvērtēšanas un dažādiem teksta-runas risinājumiem.
2023. gadā Ingus absolvēja Latvijas Universitāti ar matemātikas bakalaura grādu. Viņa bakalaura darbs "Trīsdimensionālas Telpas Semantiskā Segmentēšana ar Patvaļīga Teksta Vaicājumiem, Izmantojot NeRF Tīklus" pētīja inovatīvas metodes datorredzes sfērā. Akadēmiskās karjeras laikā viņš ir bijis autors/līdzautors trim publikācijām, kas aptvēra tādas jomas kā patvaļīga teksta vaicājumu (open-set) attēlu segmentācija, OCR zemas izšķirtspējas ziņu lentēm, un CLIP neironu tīkla seju atpazīšanas spēju uzlabošana. Viņš ir piedalījies un izcīnijis apbalvojumus vairākās starptautiskās eksakto priekšmetu studentu olimpiādēs, to starp ICPC komandu programmēšanas finālā. Kopš 2024. gada Ingus ir Tildes sastāvā, un darbojas pie mašīntulkošanas sistēmu uzlabošanas. Pavisam nesen viņš ir pievērsies lielo valodas modeļu attīstībai.
1994. gadā Roberts beidzis Latvijas Universitāti ar bakalaura grādu datorzinātnē. 1994. gadā Robertss pievienojās Tildei un kopš tā laika ir strādājis vairākās jomās no Fontu nodaļas vadītāja, lokalizācijas biznesa attīstības un pēdējā laikā kā valodu resursu nodaļas vadītājs valodu tehnoloģiju nodaļā. Ar Tildes komandām Roberts ir piedalījies vairākos ES finansētos un citu valodu resursu apguves projektos, kuru uzmanības centrā ir Tildes valodas tehnoloģiju izstrādē izmantoto augstas kvalitātes valodas resursu radīšanas darbplūsmu veidošana.
Bijušie pētnieki
Kaspars Balodis 2016. gadā Latvijas Universitātē saņēma datorzinātņu doktora grādu (Dr.sc.comp). Latvijas Universitātē viņš strādā kopš 2010. gada kā kvantu skaitļošanas pētnieks, bet Tildē no 2017. gada bija mašīnmācīšanās un dabiskās valodas apstrādes pētnieks. Tildē viņš izstrādājis modernāko dabiskās valodas izpratnes sistēmu Tildes viedajai virtuālo asistentu platformai. Kaspars ir vairāk nekā 20 zinātnisko darbu autors vai līdzautors teorētiskajā datorzinātnē un mašīnmācīšanā.
Artūra interese par dabiskās valodas apstrādi ir veidojusies no NLP semināriem Latvijas Universitātē. Šī interese izauga par bakalaura darbu un publikāciju ikgadējā piektajā mašīntulkošanas konferencē (WMT). 2020. gadā Artūrs iestājās Tildes mašīntulkošanas pētniecības grupā. Viņš ir izstrādājis teksta un runas mašīntulkošanas risinājumus Eiropas valodām. Tagad turpina maģistra studijas Latvijas Universitātē un strādā pie sava maģistra darba par Tildes pārraudzīto mašīntulkošanu.
Tatjana Gornostaja (filoloģijas doktors ar specializāciju lietišķajā un datorlingvistikā, disertācija “Latviešu-krievu mašīntulkošana valsts pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju saziņā”, 2010). Tildē strādāja no 2005. gada, vadīja terminoloģijas grupu un vada mākoņterminoloģijas pakalpojumus. Tatjana piedalījās un/vai vadīja zinātnisko koordināciju vairākos liela mēroga Eiropas projektos, piemēram, FP6 TRIPOD, EUROSTARS SOLIM, FP7 TTC, ACCURAT, LT-Web, TaaS un MLi, IKT PSP Let’sMT! un META-NORD, kā arī nacionālajos projektos Latvijā. Stratēģijā “H2020 FREME” viņa vadīja darbu pie datu inovācijas un pārņemšanas, kā arī tehnoloģiju nodošanas. Tatjana piedalījās vairāku pasākumu organizēšanā, piemēram, semināros par terminoloģijas izveidi, saskaņošanu un piemērošanu (CHAT 2011, 2012, 2013) un Eiropas Datu forumā (EDF 2015). Viņa bija vairāku ar valodu, datiem un zināšanu tehnoloģijām un resursiem saistītu pasākumu kolēģiju locekle. Tatjana darbojās Eiropas Valodu resursu asociācijas (ELRA) valdē, bija Lielo datu vērtību asociācijas (BDVA) locekle, vadīja BDVA MVU grupu un piedalījās W3C kopienas un labākās prakses grupās par saistītajiem datiem valodu tehnoloģijām.
Rihards Krišlauks strādāja Tildes mašīntulkošanas grupā par pētnieku un izstrādātāju. Ir pamatīgas zināšanas datorzinātnē un mašīnmācīšanā. Rihardam ir bijusi svarīga loma mūsdienīgu neironu mašīntulkošanas sistēmu radīšanā Baltijas valodām, un viņš ir strādājis pie valodas datu apstrādes risinājumiem dažādās Tildes mašīntulkošanas platformas daļās. Ir bijis iesaistīts vairākos valsts un starptautiskos pētniecības projektos. Riharda zinātniskās intereses ir cieši saistītas ar mašīnmācīšanos un neironu tīklu lietojumu. Viņa līdzšinējais akadēmiskais veikums ir formālo valodu teorijas jomā.
Valters Šics ir bijis vadošais izstrādātājs Tildes mašīntulkošanas grupā. 2009. gadā beidza Latvijas Universitāti un ieguva maģistra grādu datorzinātnē. Tildē strādāja no 2004. gada. Viņš ir piedalījies vairākos nacionālos un starptautiskos projektos, piemēram, LetsMT! (IKT-PSP), izstrādājot mākoņdatošanas mašīntulkošanas platformu un mašīntulkošanas sistēmas Baltijas valstu valodām. Līdztekus darbam pie mašīntulkošanas risinājumiem Valters ir iesaistījies valodas tehnoloģiju produktu, piemēram, vārdnīcu, korektūras rīku, izstrādē.